Meklēt

Francisks: būsim brīvi kā Jēzus bija brīvs

Jēzus bija brīvs no piesaistīšanās bagātībām, brīvs no dzīšanās pēc varas un brīvs no slavas meklējumiem – sacīja pāvests, svētdien, 9. jūnijā, pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”. Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos daudzu zemju ticīgos, viņš skaidroja, kā mēs varam kļūt patiesi brīvi. Seko pāvests uzrunas pilnais teksts.

Silvija Krivteža – Vatikāns

Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!

Šodienas Evaņģēlijs (sal. Mk 3, 20-35) stāsta, ka Jēzus savas publiskās kalpošanas sākumā saskārās ar divējādu reakciju: ar radinieku reakciju, kuri bija noraizējušies un nobijušies, ka Viņš varētu būt mazliet sajucis prātā, un ar reliģisko autoritāšu reakciju, kuras Viņu apsūdzēja, ka darbojas ļaunā gara vadībā. Patiesībā Jēzus sludināja un dziedināja slimos Svētā Gara spēkā. Un tieši Gars bija tas, kas padarīja Viņu brīvu, tas ir, spējīgu mīlēt un kalpot bez mēra un nosacījumiem. Uz brīdi apstāsimies, lai pārdomātu par Jēzus brīvību.

Jēzus bija brīvs šīs pasaules bagātības priekšā: tādēļ Viņš atstāja sava ciemata, Nācaretes, drošību, pieņemot nabadzības un nedrošības dzīvi (sal. Mt 6, 25-34), rūpējoties par slimajiem un ikvienu, kurš nāca pie Viņa pēc palīdzības, nekad neko neprasot pretī (sal. Mt 10, 8).

Viņš bija brīvs pasaulīgās varas priekšā: patiesībā, lai gan aicināja daudzus sekot, Viņš nekad nevienu nepiespieda to darīt, kā arī nekad nemeklēja atbalstu pie varenajiem, bet vienmēr nostājās vismazāko un visvājāko pusē, mācot saviem mācekļiem darīt to pašu (sal. Lk 22, 25-27).

Visbeidzot, Jēzus bija brīvs no slavas un atzinības meklējumiem. Viņš vienmēr runāja patiesību, pat par cenu, ka netiks saprasts (sal. Mt 3, 21), kļūs nepopulārs, ka nāksies pieņemt nāvi pie krusta.

Jēzus bija brīvs cilvēks – brīvs no bagātībām, brīvs no varas, brīvs no dzīšanās pēc slavas. Un tas ir svarīgi arī mums. Jo, ja mēs ļaujam sevi pakļaut baudas, varas, naudas vai atzinības meklējumiem, mēs kļūstam par šo lietu vergiem. Savukārt, ja mēs ļaujam Dieva mīlestībai piepildīt un paplašināt mūsu sirdis, kalpojot citiem bez bailēm, aprēķiniem vai nosacījumiem, tad mēs augam brīvībā un izplatām tās labo smaržu arī ap sevi.

Tad mēs varam sev jautāt: vai es esmu brīvs cilvēks? Vai arī es ļauju sevi ieslodzīt mītu par naudu, varu un panākumiem ieslodzījumā, upurējot tiem savu un citu cilvēku mieru un labklājību? Vai vidē, kurā es dzīvoju un strādāju, izplatu svaigu brīvības, vienkāršības un sirsnības gaisu?

Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums dzīvot un mīlēt tā, kā mūs mācīja Jēzus, dzīvot Dieva bērnu brīvībā (sal. Rom 8, 15.20-23).

10 jūnijs 2024, 10:04

L’Angelus è una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell’Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell’Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera – Angelus Domini nuntiavit Mariae – che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull’Incarnazione di Gesù Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera è recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennità. Prima della recita dell’Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell’Angelus viene recitato il Regina Coeli, che è una preghiera in ricordo della Risurrezione di Gesù Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >