Marija atgādina, lai mēs neuzskatītu Dieva dāvanas par pašsaprotamām
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos un dažādu zemju svētceļniekus, Svētais tēvs norādīja, ka dažas it kā nenozīmīgas izvēles ir izšķirošas, lai varētu pieņemt Kunga klātbūtni. Viņš aplūkoja divas nostājas, kādas varam ievērot Marijas dzīvē.
Pirmā attieksme ir izbrīns. Marija ir pārsteigta, izbrīnīta par Dieva darbiem. Eņģelis viņai saka: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi”. Kā vēstī evaņģēlists Lūkass, Marija, to dzirdot, “iztrūkās un domāja, kas tā par sveicināšanu”. Viņa ir pārsteigta, izbrīnīta, iztrūkusies. Viņu pārsteidz vārdi “žēlastības pilnā”, kas nozīmē, Dieva mīlestības piepildītā – paskaidroja pāvests, norādot, ka tā ir cēla attieksme.
Svarīgi brīnīties par dāvanām, ko saņemam no Kunga, nekad neuzskatīt tās par pašsaprotamām, novērtēt to vērtību – viņš uzsvēra. Tikpat svarīgi ir arī būt šī izbrīna lieciniekiem citu priekšā un ar pazemību runāt par Dieva dāvanām, par saņemto labumu, un ne tikai par ikdienas problēmām. Būt vairāk pozitīviem. Mēs varam sev pajautāt: Vai es protu brīnīties par Dieva darbiem? Vai man gadās kādreiz piedzīvot izbrīnu un tanī dalīties ar kādu, vai arī es vienmēr meklēju slikto un to, kas raisa skumjas?
Otrā attieksme: uzticība mazās lietās. Evaņģēlijā par Mariju pirms pasludināšanas netiek runāts. Viņa bija vienkārša meitene, šķietami līdzīga visām pārējām, kuras dzīvoja viņas ciematā. Šī jauniete, tieši pateicoties vienkāršībai, saglabāja tīru savu Bezvainīgo Sirdi, ar kādu Dieva žēlastības dēļ tika ieņemta. Arī tas ir svarīgi, jo, lai varētu pieņemt Dieva lielās dāvanas, jāprot novērtēt arī mazās ikdienas lietas. Tam ir izšķiroša nozīme.
Francisks uzsvēra, ka Marija ļāva Dieva dāvanai vairoties viņā, tieši ar savu ikdienas uzticību labajam. Tādā veidā viņa ievingrinājās un varēja pateikt Kungam “jā” ar visu savu dzīvi.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs aicināja, lai mēs uzdodam sev dažus jautājumus: Vai es ticu tam, cik svarīgi ikdienas dzīves situācijās un garīgās dzīves ceļā ir uzticēties Dievam? Ja es tam ticu, vai atrodu laiku Evaņģēlija lasīšanai, lūgšanai, dalības ņemšanai Euharistijā un Izlīgšanas sakramenta saņemšanai? Vai es atrodu laiku kādam konkrētam nesavtīgas kalpošanas žestam. Tās ir niecīgas, taču izšķirošanas ikdienas izvēles, lai pieņemtu Kunga klātbūtni – sacīja pāvests. Viņš novēlēja, lai Bezvainīgā Jaunava Marija palīdz mums spēt brīnīties par Dieva dāvanām un atbildēt Viņam ar uzticīgu nesavtību savā ikdienā.
