Francisks: Dievs respektē cilvēka brīvību
Silvija Krivteža - Vatikāns
Šodienas Evaņģēlijs vēstī par ķēniņu, kas savam dēlam gatavo kāzu mielastu (Mt 22, 1-14). Līdzības varonis ir varens, bagāts vīrs, bet pirmām kārtām mīlošs tēvs, kurš aicina visus dalīties savā priekā. Viņa sirds labestība atklājas tajā, ka viņš nevienam neuzspiež savu aicinājumu, pat ja kāds to arī nepieņem. Līdzībā aprakstītais cilvēks gatavo kāzu mielastu, dāvājot iespēju satikties, svinēt, priecāties. Tieši to Dievs gatavo arī mums – gatavo mielastu, lai mēs būtu kopībā ar Viņu un kopībā ar saviem brāļiem un māsām. Tāpēc mēs visi esam Viņa ielūgtie viesi. Taču kāzu mielasts no mūsu puses prasa laiku un sagatavošanos, prasa mūsu "jāvārdu", mūsu piekrišanu. Dievs aicina, bet nekad neuzspiež, uzsvēra Francisks.
Uzrunas gaitā pāvests skaidroja, ka šādas attiecības piedāvā Tēvs. Viņš aicina mūs būt kopā ar Viņu, atstājot iespēju pieņemt vai nepieņemt uzaicinājumu. Viņš mums nepiedāvā pakļautības attiecības, bet gan tēva un dēla attiecības, kas ir atkarīgas arī no mūsu brīvās piekrišanas. Dievs respektē mūsu brīvību. Svētais Augustīns šajā sakarā lieto ļoti skaistu izteicienu: "Dievs, kas tevi radīja bez tevis, nevar tevi glābt bez tevis" (Sermo CLXIX, 13). Un, protams, ne tāpēc, ka Viņam nav šādu iespēju - Viņš ir visvarens! - bet gan tāpēc, ka, būdams Mīlestība, Viņš maksimāli respektē mūsu brīvību. Dievs ierosina, aicina, bet neuzspiež, nekad.
Turpinot uzrunu, Svētais tēvs skaidroja, ka ķēniņš – par kuru lasām Mateja evaņģēlijā - "izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt" (3). Šeit ir stāsta dramatisms: cilvēka "nē" Dievam. Bet kāpēc cilvēki atsakās no Viņa ielūguma? Varbūt tas ir nepatīkams uzaicinājums? Nē, bet tāpēc, ka - kā vēstī Evaņģēlijs, - "viņi nepiegrieza vērību un aizgāja cits savā tīrumā, cits savā tirdzniecībā, cits savu lietu kārtošanā." Viņiem bija vienalga, jo viņi domāja tikai par savām lietām. Un ķēniņš, kas ir tēvs – Dievs, ko viņš dara? Viņš nepadodas, viņš turpina aicināt, jo vēlas satikt visus.
Brāļi un māsas, cik bieži mēs neuzklausām Dieva aicinājumu, jo esam aizrāvušies ar savām lietām! Bieži notiek cīņa, lai iegūtu brīvo laiku, bet šodien Jēzus mūs aicina atrast laiku, kas mūs atbrīvo, atrast laiku, ko veltīt Dievam, kas apgaismo un dziedina mūsu sirdis, kas vairo mūsos mieru, pārliecību un prieku, kas glābj mūs no ļaunuma, vientulības un jēgas zaudēšanas. Tas ir tā vērts, jo ir labi būt kopā ar Kungu, atbrīvot vietu Viņam. Kur? Svētajā Misē, klausoties Dieva Vārdu, lūdzoties un veicot labos darbus, jo, palīdzot vājajiem un nabadzīgajiem, pavadot laiku kopā ar tiem, kas ir vientuļi, uzklausot tos, kuriem ir vajadzīgas rūpes un uzmanība, mierinot tos, kas cieš, mēs esam kopā ar Kungu. Bet daudzi domā, ka visas šīs lietas ir "laika izšķiešana", un viņi noslēdzas sevī. Un tas rada skumjas. Cik daudz skumju siržu, jo ir noslēgtas, piebilda pāvests.
Uzrunas noslēgumā Francisks aicināja uzdot sev jautājumus: kāda ir mana atbilde uz Dieva aicinājumu? Kādu vietu Viņam atvēlu savā dzīvē? Vai manas dzīves kvalitāte ir atkarīga tikai no maniem darījumiem un brīvā laika vai no manas mīlestības uz Kungu un brāļiem un māsām, īpaši tiem, kam tas visvairāk nepieciešams?
Lai Vissvētākā Jaunava Marija, kas ar savu "jā" atvēlēja vietu Dievam, palīdz mums nebūt kurliem Viņa aicinājumiem, teica Svētais tēvs.
