Vai Baznīca ir gatava, lai to "iztraucē" jauniešu sapņi?
Inese Šteinerte - Vatikāns
Sinodē tika atzīmēts, ka jaunieši šodien saskaras ar daudziem izaicinājumiem – marģinalizāciju, jo īpaši sieviešu marģinalizāciju, atkarībām, homoseksuālu personu jautājumu, kurām nepieciešama pastorālā pavadība, lai tās pieaug ticībā un netiek diskriminētas, seksualitātes un abortu jautājumu, okultisma iespaidu, seksuālo pārkāpumu drāmu, kuras priekšā ir nepieciešams reformēt Baznīcu, lai tā kļūtu par drošu un uzticamu vidi.
Būtiska uzmanība Sinodē tika veltīta ģimenei un draudzei kā uzklausīšanas, kopības un misijas vietai. Ir nepieciešamas brālīgas, priecīgas kopienas, kurās jaunieši var uzņemties atbildību.
Īpašu uzmanību izpelnījās arī digitālā pasaule – gan savu pozitīvo iespēju, gan arī tādu negatīvu aspektu kā pornogrāfija un ņirgāšanas dēļ. Neizpalika arī migrantu jautājums, aicinot pievērst lielāku uzmanību vajātajiem kristiešiem, kā arī visiem, kam ir nepieciešama uzņemšana, aizsardzība un iekļaušana vietējā sabiedrībā. Jaunieši var kļūt par “migrantu apustuļiem”, jo arī starp migrantiem ir daudzi jaunieši un pusaudži. Tika runāts arī par svētceļojumu kā tautas dievbijības formu, kas jaunajiem cilvēkiem palīdz iepazīties ar kristīgo morāli.
Visbeidzot, Sinodes dalībnieki runāja par jauniešu aicinājumu uz svētumu. Tāpēc nedrīkst atstāt novārtā viņu garīgo dimensiju. Ir nepieciešami kompetenti jauniešu pavadītāji, kas tos atbalsta viņu dzīves ceļa izvēlē. No otras puses, ir nepieciešams izstrādāt tieši jauniešiem paredzētu “lectio divina”, kā arī viņiem piemērotas Euharistijas svinības. Ir jāiemāca, ka Svētā Mise ir tikšanās ar Dievu, brīdis, kurā tiem pieskaras Kristus.