Starp "Betlēmītēm" Vatikānā divas ir veltītas Ukrainas tematikai
Svitlana Duhoviča - Vatikāns
Katrs no tiem ir atšķirīgs, taču abiem kopīga ir vēsts. Vienu no “Betlēmēm” ir veidojis itāļu tēlnieks Lučano Kaprioti. Tā ir keramikā attēlota Svētā Ģimene, kurai nākas bēgt no Heroda vajāšanām. Otrs atveidojums ir atvests no Ukrainas Rietumiem un atspoguļo vietējo amatnieku tradīciju.
“Ukraina ir kristīgās pasaules integrāla sastāvdaļa, tāpēc tās dalība izstādē ir ļoti svarīga. Ar Kristus silītes atveidojumu arī ukraiņu tauta vienmēr ir centusies apliecināt savu dziļo kristīgo pārliecību, mīlestību pret Dievu un Baznīcu,” saka Ukrainas vēstnieks pie Svētā Krēsla Andrijs Jurašs, kurš jau otro gadu rūpējas par savas zemes pārstāvniecību izstādē.
Itālis Lučano Kaprioti, kavējoties pie sevis attēlotās Svētās Ģimenes, saka: “Vienmēr nākas bēgt no kaut kā netaisnīga, no kara un vardarbības, tāpēc vēlējos attēlot trīs personas – svēto Jāzepu, kurš apskauj Mariju, savukārt Marija uz rokām tur saldi dusošu Bērnu. Attēls ir veidots no viena māla mīklas gabala. Skulptūras pakājē ir redzami divi pavisam nelieli dzīvnieki – vērsis un ēzelis, kuri atgādina par Svētās nakts brīnumu. Tēlnieks paskaidro, ka šis brīnums ir klātesošs Dievmātes mīlestības pilnajā skatienā, kura raugās uz guļošo bērnu. Savukārt, svētā Jāzepa skatienā ir manāmas raizes, ciešanas, viņa prāts ir aizņemts ar to, kā pasargāt ģimeni no briesmām. Simbolisks ir attēls uz svētā Jāzepa apmetņa kapuces, kas atgādina par Svētās Ģimenes bēgšanu uz Ēģipti.
Arī uz apmetņa, kas sedz svētā Jāzepa plecus, ir rodami dažādi simboli – kalns, kas atgādina par Kalvāriju, tā iekšienē ir redzami masu kapi ar cilvēku ķermeņiem, kas samesti cits uz cita. Šādā veidā skulptūras autors atgādina par slaktiņiem, kas notikuši Bučā un citās Ukrainas vietās. Augšā attēlots krusts, no kura iztek asinis un ietek masu kapā, bet aiz tā labības vārpas – augšāmcelšanās un atdzimšanas zīme. Krusta tuvumā – tā labajā un kreisajā pusē, ir iekļautas divas atlūzas no Krievijas raķetēm, ar kurām tika bombardēta Harkiva. Mākslinieks izklāsta ideju, ka no šiem ķermeņiem, ko ir dzīvinājušas no krusta izrietošās asinis, tie kaut kādā veidā varētu atdzimt un augšāmcelties, un arī tiem būtu Lieldienas. Tieši to attēlo graudi: iesēti zemē, tie izaug par vārpām. Graudi un vārpas ir Ukrainas simbols.
Lučano Kaprioti stāsta, ka tieši no labības simbola ir dzimusi viņa draudzība ar Svētās Sofijas Ukrainas grieķu katoļu draudzi Romā un ar tās prāvestu Marku Semehenu. Pagājušajā gadā, apritot kara gadam, tēlnieks izveidoja izstādi “Kara laika eņģeļi” (Angeli del tempo di guerra), kurā eņģeļus bija uzzīmējuši Ukrainas bēgļu bērni. Zīmējumos tika izmantotas ogles un pelni, kas ir nākuši no ienaidnieku aizdedzinātajiem labības laukiem.
Lučano Kaprioti ir kardiologs, bet ar tēlniecību nodarbojas brīvajā laikā. “Es vienmēr esmu klausījies cilvēku sirdis, bet, kad veidoju tēlniecības darbus, klausos pats savu sirdi,” viņš saka. Radīšanas process viņam nozīmē “ļaut no sirds izplūst emocijām, cerot, ka matērijā, mālā, jau gatavajā skulptūrā, paliek kaut kas no šīm emocijām, kas, savukārt, varētu raisīt emocijas to cilvēku acīs un sirdī, kuri to aplūko.”
Otrs Ukrainai veltītais Betlēmes atveidojums ir atvests no pašas karā ierautās zemes. Atšķirībā no itāļu mākslinieka darba, kurš liecina par sāpēm un ciešanām, šī aina ir izveidota gaišās un priecīgās krāsās, un, kā skaidro vēstnieks Jurašs, “tā apliecina cerību par atdzimšanu, par labā un gaismas uzvaru pār visiem ļaunā spēkiem”. Šī “Betlēmīte” ir izveidota no koka figūriņām Javorivā, Ļvivas apgabalā. Tā ir sena amatniecības tradīcija, kas iekļauta Ukrainas nacionālā kultūras mantojuma sarakstā. Tādā pašā tehnikā ir izgatavoti arī Ziemassvētku eglītes rotājumi blakus minētajai “Betlēmītei”.
Briesmīgajā realitātē, kādā šobrīd nākas dzīvot ukraiņu tautai, Ziemassvētki ar savu centrālo vēsti ir brīdis, kurā smelties no cerības avota. “Neviens nevar dzīvot bez cerības,” uzsver Ukrainas vēstnieks pie Svētā Krēsla. Viņš piebilst: “Ja nav cerības, nav vēlēšanās iet uz priekšu. Ticība, Baznīca, bez šaubām, ir viena no visspēcīgākajām garīgajām iedvesmām, ko var saņemt atsevišķs cilvēks, vai vesela kopiena. Un šajā kontekstā Kristus dzimšanas atveidojumi ir ļoti nozīmīga sastāvdaļa, kas daudzus gadsimtus nes īpaši spēcīgu emocionālu nastu, sniedz dzīvības apliecinājuma vēsti. “Betlēmīte”, kas ir atvesta no Ukrainas, rāda, ka neraugoties uz visām kara briesmām, neraugoties uz traģēdijām, ko pārdzīvo ukraiņu sabiedrība, ir jābūt cerībai, ka visas briesmas pāries, ka pie debesīm parādīsies zvaigzne, Betlēmes zvaigzne, cerības zvaigzne un bez šaubām, uzvaras zvaigzne”.
Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
