Pāvests dodas uz Mongoliju, jo Baznīcā galvenais nav skaitļi
Andrea Tornielli - Vatikāns
Pāvests Francisks ir gatavs ceļam un Mongoliju. Šo vizīti viņš ir “ļoti vēlējies veikt” un tā bija ietverta jau svētā Jāņa Pāvila II plānos, kuri palika neīstenoti. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā misionāri šeit palīdzēja dzimt kristīgajai kopienai. Lūk, ko par gaidāmo Svētā tēva ceļojumu “Vatican News” redaktora slejā raksta žurnālists Andrea Tornielli.
Svētā Pētera pēcteča apskāvienu Āzijas sirdī saņems “skaitliski maza, bet ticībā dzīva un žēlsirdībā liela” Baznīca. Francisks šeit satiks ne tikai pusotru tūkstoti katoļu, bet arī visu “cēlo un gudro” tautu, kas seko budisma tradīcijai.
Kāpēc pāvests dodas uz Mongoliju? Kāpēc viņš veltī piecas savas darbības dienas, no kurām divas aizņems ceļojums vien, lai apmeklētu tik nelielu katoļticīgo grupu? Varbūt savu lomu spēlē “ģeopolitika”, jo runa ir par zemi, kas robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku? Patiesībā, svētceļojumam uz Āzijas perifēriju nav “ģeopolitisku” iemeslu un tā nekādā gadījumā nav Horhes Mario Bergoljo pontifikāta prerogatīva.
1970. gada 30. novembrī svētais Pāvils VI veica tālu ceļojumu līdz pat Samoa salām Klusajā okeānā. Svētās Mises laikā Leulumoega Tuai ciematā Upolu salas ziemeļrietumu krastā pāvests Montini atmeta majestātisko “mēs”, ko toreiz lietoja pāvesti, un teica: “Ne jau ceļošanas prieks un nedz arī kura katra interese mani ir atvedusi pie jums: es nāku tāpēc, ka mēs visi esam brāļi, vai labāk sakot, tāpēc, ka jūs esat mani dēli un meitas. Tāpēc ir taisnīgi, ka es kā ģimenes tēvs – šīs ģimenes, kas ir Katoliskā Baznīca, tēvs, parādu katram, ka tam ir tiesības uz vienlīdz lielu mīlestību.
Vai zināt, ko nozīmē “Katoliskā Baznīca”? Tā nozīmē, ka ir paredzēta visam universam, ka ir domāta visiem, ka nav sveša nevienā vietā: katrs cilvēks, lai kādai nācijai, rasei, vecumam, vai izglītības līmenim nepiederētu, tajā rod vietu”.
Baznīca ir vieta visiem. Baznīca, kur prioritāte nav skaitļi un kur neviens nav svešinieks, lai arī kādai valodai, kultūrai, tautai, vai nācijai tas nepiederētu. Tā ir Baznīca “para todos” – priekš visiem, par ko Francisks runāja Lisabonā. Mazāk kā mēnesi pēc Pasaules Jauniešu dienām, Romas bīskaps atkal dodas ceļā, saviem “Mongolijas brāļiem un māsām” sakot, ka ir “laimīgs ceļot, lai būtu viņu vidū kā visu brālis”.
