Kardināls Černijs aicina uz konkrētu rīcību, lai saglabātu "kopējo namu"
Amedeo Lomonako - Vatikāns
Uz tikšanos uzaicinātie eksperti dalās pārdomās par tādām cilvēka dzīves jomām, kā ekonomika, izglītošana ģimenes dzīvei, dabiskie resursi, politika un tehnoloģija. Šoreiz tiek runāts arī par virtuālo pieredzi, kas tiek gūta ar metaversa tehnoloģijas palīdzību. Konferences noslēgumā tiks izdots gala dokuments, ko parakstīs jaunieši, tādējādi liekot pamatu nākotnes pārdomām un rīcībai.
Integrālai ekoloģijai veltītās konferences sarīkošanā ir piedalījušies Jāņa Pāvila II Jauniešiem veltītais fonds; Laju, Ģimenes un Dzīvības dikastērijs; Lisabonas Pasaules Jauniešu dienu 2023 fonds; Svētās Sirds Katoļu universitāte; Vides aizsardzības augstskola (Alta Scuola per l’Ambiente); Kustība “Laudato si”; “Franciska ekonomika” (The Economy of Francesco) un fonds “Magis”. Savu atbalstu ir snieguši Sinodes ģenerālsekretariāts, kā arī Portugāles un Monako vēstniecības pie Svētā Krēsla.
Uz konferenci ir ieradušies divi Cilvēka Integrālas attīstības dikastērija pārstāvji – Tebaldo Vinčigverra, kurš koordinē diskusiju paneli par dabas resursiem un šī dikastērija prefekts, kardināls Maikls Černijs, kurš uzstājās ar referātu “Integrālas ekoloģijas kalpojumā cilvēka personai, jo īpaši vājākajiem, teoloģiskā nozīme”. Kardināls savā uzrunā pakavējās galvenokārt pie jaunās ģeoloģiskās ēras, sauktas par “antopocene”, kas viņa vārdiem runājot, ir radījusi “ārkārtēju pagriezienu mūsu planētas vēsturē”. “Cilvēciskās būtnes ievērojamā veidā ir pārveidojušas visas zemes sistēmas: atmosfēru, okeānus, kontinentus un ekosistēmas,” norādīja Černijs, apliecinot, ka mūsu laikā nepieredzēts ir dažādu krīžu apvienojums, to skaitā ekoloģiskā krīze, kultūru kari, situācija, kādā atrodas simtiem miljonu nabadzīgo un bēgļu, kā arī digitālā ēra ar savām iespējām un kļūdām.
Cilvēka Integrālas attīstības dikastērija prefekts atgādināja, ka enciklikā “Laudato si” pāvests Francisks aicina ievērot visus pasaules krīzes aspektus, kas ir saistīta ar klimatiskajām izmaiņām un jo īpaši pievērst uzmanību “integrālai ekoloģijai, kas ir vērsta uz cilvēku dzimuma pilnīgu attīstību” kardinālajiem punktiem.
Kardināls Černijs norādīja uz galveno punktu minētajā enciklikā par kopējā nama aizsardzību, uz to, ka pāvests Francisks “ar vienkāršību un spēku mums saka, ka cilvēcei ir jāmainās un pats galvenais – jāatgriežas”. Dokumenta autors iztirzā arī jauno paaudžu lomu, sakot, ka “jaunieši no mums prasa pārmaiņas. Viņi prasa, kā tas ir iespējams, ka pretendējam celt labāku nākotni, nepadomājot par vides krīzi un par atstumto ciešanām”. Kardināls piebilda, ka vienmēr vairāk uzmanības ir jāvelta savstarpējai saiknei starp dažādiem elementiem, kas veido pasauli. No tā ir atkarīgs delikātais līdzsvars, kas padara iespējamu mūsu un visu pārējo dzīvo būtņu izdzīvošanu. Šis modelis, kas spētu līdzsvarot šo saikni, iedvesmu gūst no enciklikas “Laudato si”, kurā apliecināta cilvēka neaizvietojamā loma rūpēs par kopējo namu.
Kardināls Černijs norādīja arī uz dažām konkrētām darbībām, lai autentiskā veidā veicinātu integrālu ekoloģiju. Galvenais mērķis ir caur spējīgu pāreju sasniegt nulles izmešu mērķi šī gadsimta vidū. Ir strauji jāpāriet no ekonomiskā modeļa, kas ir balstīts uz fosīliju kurināmo, uz tīras enerģijas ekonomiku. Lai šo mērķi sasniegtu, kardināls paskaidroja, ka ir jāizbeidz iznīcināt mežus, jo īpaši tādos globālas nozīmes hidrogrāfiskajos baseinos, kā Amazone; no erozijas ir jāaizsargā okeānu krasti; ir jāaizsargā bioloģisko sugu daudzveidība; ir jāapstādina ekosistēmu degradācija. Ekonomika un finanses nav jāorientē uz neapstādināmu peļņas gūšanu. Taču, visvairāk par visu, ir jāveicina “jauns domāšanas veids attiecībā uz dabu un sabiedrību”. Kā teikts enciklikā “Laudato si”, integrāla ekoloģija prasa veltīt laiku, lai atgūtu nopietnu harmoniju ar radīto, lai pārdomātu mūsu dzīves stilu un mūsu ideālus, lai kontemplētu Radītāju, kas dzīvo mūsu vidū un tajā, kas mums ir apkārt, un kura klātbūtne “nav jākonstruē, bet ir jāatklāj”.
Lai veicinātu integrālu ekoloģiju, kardināls Černijs norādīja uz svēto Asīzes Francisku kā piemēru, kuram sekot. Arī pāvests Francisks viņu šajā ziņā ir pieminējis vairākas reizes. “Svētais Francisks ir vienreizējs piemērs rūpēs par trauslākajiem un par integrālu ekoloģiju, pēc kuras priecīgi un autentiski dzīvot”. Asīzes nabags mums rāda, “cik nešķirama saikne pastāv starp uzmanību pret dabu, taisnību un nabadzīgajiem, devumu sabiedrībai un iekšējo mieru”, ir teicis pāvests.
Publicēšanai latviešu valodā sagatavoja Inese Šteinerte
