Tiks veidots jauno laiku mocekļiem veltīts katalogs
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks apliecina, ka mocekļi ir cerības liecinieki. Tā izriet no ticības Kristum un ved pie patiesas žēlsirdības. Cerība uztur dziļu pārliecību par to, ka labais ir stiprāks par ļauno, jo Dievs Kristū ir uzvarējis grēku un nāvi. “Mocekļi visos laikos ir pavadījuši Baznīcas dzīvi un tie zied kā Kunga vīnadārza gatavie un skaistie augļi arī šodien,” raksta pāvests. Viņš atgādina, ka šodien mocekļu ir vairāk, nekā pirmajos gadsimtos. Tie ir bīskapi, priesteri, klostermāsas un klosterbrāļi, laji un ģimenes, kuri dažādās pasaules zemēs ar savas dzīvības dāvanu ir snieguši mīlestības augstāko apliecinājumu.
Jau svētais Jānis Pāvils II vēstulē “Tertio millenio adveniente” apgalvoja, ka ir jādara viss, lai “nezināmo Dieva kareivju” mantojums netiek pazaudēts. 2000. gada 7. maijā šie mocekļi tika pieminēti ekumeniskā dievkalpojuma laikā, kas notika Kolizejā un kuru Romas bīskaps svinēja kopā ar visas pasaules Baznīcu un ekleziālo kopienu parstāvjiem. Pāvests Francisks, kurš bieži runā par “asiņu ekumenismu”, atklāj, ka arī gaidāmajā Jubilejā notiks līdzīgas svinības.
Svētais tēvs paskaidro, ka ar savu iniciatīvu nedomā noteikt jaunus kritērijus moceklības kanoniskajam apstiprinājumam, bet gan turpināt izcelt tos brāļus un māsas, kuri līdz pat šodienai tiek nogalināti tikai tāpēc, ka ir kristieši. Pāvests vēlas, lai šie cilvēki tiktu atzīti vēsturē, sakrājot liecības par viņu dzīvi līdz pat asins izliešanai, un lai piemiņa par viņiem būtu kā dārgums, kuru glabāt ir aicināta visa kristīgā kopiena.
“Arī šajā laikā, kad piedzīvojam laikmeta pārmaiņas, kristieši liela riska apstākļos turpina izrādīt Kristības vitalitāti,” raksta Francisks. “Ne mazums ir to, kuri apzinoties briesmas, apliecina savu ticību un piedalās Euharistijas svinībās. Citi tiek nogalināti, kamēr tie steidzas palīgā nabadzīgajiem, aprūpē sabiedrības atstumtos, glabā un izplata miera dāvanu un piedošanas spēku. Vēl citi, gan atsevišķi ļaudis, gan veselas grupas, ir klusie vēstures notikumu upuri. Viņu priekšā mēs esam lielā parādā un nedrīkstam tos aizmirst,” aicina pāvests.
Vietējās Baznīcas, reliģiskie institūti un visas kristīgās realitātes tiek pamudinātas atbalstīt minēto komisiju ar “aktīvu devumu”. Vēstules noslēgumā Francisks izsaka pārliecību, ka “pasaulē, kur dažreiz šķiet, ka ļaunums gūst virsroku, šāda kataloga izveidošana palīdzēs ticīgajiem “lasīt” mūsu laiku Lieldienu gaismā un no pūra lādes, kas ir tik bagāta ar dāsnu uzticību Kristum, smelties dzīves un labestības jēgu.
