Kardināla Dzupi miera misija ASV un tikšanās ar prezidentu Baidenu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Vizīte notika miera panākšanas Ukrainā misijas kontekstā, un tās mērķis bija apmainīties idejām un viedokļiem par pašreizējo traģisko situāciju un atbalstīt humanitārās iniciatīvas, lai atvieglotu visvairāk skarto un vistrauslāko cilvēku, īpaši bērnu, ciešanas. Svētā Krēsla preses dienests informē, ka, ieradies Vašingtonā, 17. jūlija vakarā kardināls tikās ar ASV Bīskapu konferences priekšsēdētāju Timoteju Broljo. Tās laikā abas puses pārrunāja par Svētā Krēsla iniciatīvām karā cietušo Ukrainas iedzīvotāju un miera labā.
Nākošās dienas rītā Vatikāna delegācija, kuras sastāvā bija apustuliskais nuncijs, arhibīskaps Kristofs Pjērs, un apustuliskās nunciatūras padomnieks, priesteris Seamuss Patriks, tikās ar dažiem ASV valdības Helsinku Komisijas locekļiem, bet pēcpusdienā Svētā tēva sūtnis un pārējie delegācijas locekļi devās uz Balto Namu, lai tiktos ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Kardināls nodeva prezidentam pāvesta Franciska vēstuli un uzsvēra, ka Svētais tēvs ar lielām sāpēm seko līdzi Ukrainas ļaužu ciešanām, ko izraisījis karš. Vatikāna preses dienesta paziņojumā norādīts, ka tikšanās iesākās īsi pēc pulksten 17.00 un ilga vairāk kā stundu. Tā norisinājās ļoti sirsnīgā gaisotnē un savstarpējas ieklausīšanās garā. Sarunu laikā tika izteikta pilnīga gatavība atbalstīt humanitārās iniciatīvas, īpaši bērnu un trauslāko cilvēku labā.
Tikšanās centrālā tēma bija piespiedu kārtā uz Krieviju aizvesto ukraiņu bērnu atgriešana dzimtenē. Runa ir par 19 tk. deportēto ukraiņu bērnu. Kijivas valdība uzskata, ka skaitlis ir vēl lielāks. Baltā Nama izdotajā paziņojumā, kas tika publicēts drīz pēc abu pušu tikšanās, lasām, ka Džo Baidens izteica vislabākos novēlējumus pāvesta Franciska misijas turpinājumam.
19. jūlija rītā ASV Kongresa mītnē Vatikāna delegācija piedalījās Senāta lūgšanu brokastīs, kur kardināls Dzupi iepazīstināja klātesošos ar saviem miera misijas dažādiem etapiem. Tikšanās laikā tika pausta atzinība par Svētā Krēsla pūliņiem un uzsvērts, ka ikvienam pienākas iesaistīties miera labā.
Šis bija Itālijas Bīskapu konferences priekšsēdētāja, Boloņas arhibīskapa, kardināla Dzupi miera misijas trešais posms. Šī gada 5. un 6. jūnijā viņš apmeklēja Kijivu, bet 28. un 29. jūnijā – Maskavu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza Svētajam Krēslam palīdzēt risināt bērnu atgriešanas Ukrainā jautājumu, maijā Vatikānā tiekoties ar pāvestu Francisku. Kardināls Mateo Dzupi to risināja, gan esot Kijivā, gan Maskavā, gan arī tagad, ierodoties ASV.
Laikā, kad Mateo Dzupi devās uz Kijivu, Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins, skaidroja, ka tā nav tāda miera misija, kuras tiešais mērķis būtu starpniecība. Šīs misijas mērķis ir “censties labvēlīgi ietekmēt gaisotni, veicināt vidi, kas var vest uz miera ceļiem”. Vizītes Maskavā ietvarā apustuliskais nuncijs Krievijā Džovanni D’Aniello žurnālistiem sacīja: “Kardināla Mateo Dzupi misijas mērķis ir apzināt un veicināt humanitārās iniciatīvas, kas ļaus uzsākt ceļu, kas, cerams, vedīs uz tik ļoti gaidīto mieru”. Šī misija kļuva iespējama, pateicoties “pāvesta Franciska degsmei”, kurš “negrib samierināties ar karu”.
Šajās dienās kardināls Dzupi apmeklēja Vašingtonu. Viņa misijas trešais posms ir noslēdzies. Taču īsi pirms šīs vizītes apustuliskais nuncijs ASV, arhibīskaps Kristofs Pjērs, kurš arī ir jauno kardinālu sarakstā, vietējiem medijiem ziņoja, ka Dzupi misijas mērķis ir “veidot dialogu, klausīties un būt sadzirdētam” un tādējādi iestāties miera labā.
