Vatikānā prezentēts Bīskapu sinodes darba dokuments "Instrumentum laboris"
Vatican News
Dokumenta sešdesmit lappusēs atspoguļota Baznīcu pieredze visos pasaules reģionos, kuras piedzīvo karu, klimata pārmaiņu un ekonomisko sistēmu dramatiskās sekas - ekspluatāciju, nevienlīdzību un nabadzību. Tajā atspoguļota to Baznīcu pieredze, kuru ticīgie cieš moceklību valstīs, kur viņi ir minoritātes vai kur viņiem nākas saskarties ar "aizvien spēcīgāku un agresīvāku sekularizāciju", kuras cieš no seksuālās, varas, sirdsapziņas, ekonomiskās un institucionālās ļaunprātīgas izmantošanas, kuras drosmīgi pieņem izaicinājumus un necenšas "par katru cenu tos atrisināt", iesaistoties sinodālajā procesā. "Tikai šādā veidā spriedze var kļūt par enerģijas avotu, nevis destruktīvo polarizāciju avotu".
"Instrumentum laboris" būs Bīskapu sinodes dalībnieku darba pamatdokuments. Tajā apkopota diecēžu pieredze visā pasaulē pēdējo divu gadu laikā, sākot ar 2021. gada 10. oktobri, kad pāvests Francisks uzsāka kopīgu sinodālo ceļu, lai novērtētu un labāk saprastu, kādi soļi ir jāveic, "lai augtu kā sinodāla Baznīca". Dokumentā norādīts, ka sinodālā procesa mērķis nav izstrādāt jaunus dokumentus, bet gan atklāt jaunus cerības apvāršņus.
Dokumentā sniegts dinamisks redzējums par sinodalitātes koncepciju, uzsverot, ka kopība un līdzdalība ir ceļazīmes, kas norāda uz to, cik svarīgi ir uzņemt ikvienu, nevienu neizslēdzot, atzīt un novērtēt katra kristītā ieguldījumu misijas perspektīvā, noteikt pārvaldības struktūras un dinamiku, ar kuru palīdzību var izpausties līdzdalība sinodālajā Baznīcā.
Šajā kontekstā izcelta "vēlme pēc Baznīcas, kas arī savās struktūrās un darbībās kļūst arvien sinodālāka". Sinodāla Baznīca pirmām kārtām ir "uzklausoša Baznīca" un tāpēc "vēlas būt pazemīga un zina, ka tai ir jālūdz piedošana un ka tai vēl daudz ir jāmācās". "Baznīcas sejā redzamas uzticības un ticamības krīzes pazīmes", – lasām "Instrumentum laboris". Tajā uzsvērts, ka "daudzi seksuālās, varas un sirdsapziņas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi ir spieduši Baznīcu veikt sirdsapziņas izmeklēšanu un meklēt izlīgšanas, dziedināšanas un taisnīguma ceļus".
Dokumentā norādīts, ka sinodālā Baznīca ir arī "satikšanās un dialoga Baznīca" ar citu reliģiju sekotājiem, citām kultūrām un sabiedrībām. Tā ir Baznīca, kas "nebaidās no daudzveidības". Sinodālā Baznīca tātad ir Baznīca, kuru pastāvīgi baro un stiprina Euharistija, kura svin liturģiju un piedzīvo vienotību lūgšanā, balstoties uz valodu un rituālu "daudzveidību".
Sinodes darba dokumentā ir ietverti arī jautājumi par ekleziālās varas nozīmi, nepieciešamību pēc Dieva tautas integrētas un pastāvīgas formācijas, centieniem izkopt valodu, kas tiek lietota liturģijā, sludināšanā, katehēzē, sakrālajā mākslā, kā arī visās komunikācijas formās ar ticīgajiem un sabiedrību, tostarp ar moderno mediju starpniecību. "Valodu atjaunošanas mērķis," teikts tekstā, "ir padarīt tās pieejamas un pievilcīgas mūsdienu cilvēkiem, nekļūstot par šķērsli, kas viņus atturētu no piedalīšanās draudzes dzīvē".
