Pāvests: Dieva tuvums ir dzīves un sludināšanas pamats
Silvija Krivteža - Vatikāns
"Pieaicinājis divpadsmit mācekļus, Viņš deva tiem varu pār ļaunajiem gariem, lai viņi tos izdzītu un lai dziedinātu visas slimības un visas kaites. Iedami sludiniet, sacīdami: "Debesu valstība ir tuvu! Dziediniet slimos, augšāmceliet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus; par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!" – Mateja evaņģēlija fragments bija pāvesta Franciska uzrunas pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" vadmotīvs.
Svētais tēvs skaidroja apustuļiem uzticētās misijas sludināt Dieva valstību nozīmi. Jēzus sauc viņus vārdā un sūta pasaulē, sakot: "Sludiniet, sacīdami, ka debesu valstība ir tuvu" (Mt 9,38). Tas ir tas pats aicinājums, ar kuru Jēzus iesāka savu sludināšanu: "Dieva valstība – Viņa mīlestības valstība tuvojas, tā ienāk mūsu vidū. Un tā nav tika viena no daudzām ziņām, bet gan fundamentāla dzīves realitāte," uzsvēra pāvests.
Ja Dievs ir tuvu, tad mēs neesam vieni virs šīs zemes. Šī apziņa palīdz mums nezaudēt paļāvību un cerību arī grūtos brīžos, sacīja Francisks. Tā ir pirmā vēsts, kas jāsaka cilvēkiem: "Dievs nav tālu, Viņš ir Tēvs, Viņš tevi pazīst un mīl, Viņš vēlas turēt tevi aiz rokas arī tad, kad tu ej pa bīstamiem un nelīdzeniem ceļiem, arī tad, kad tu krīti un ar grūtībām piecelies, lai atsāktu ceļu. Bieži vien tādos brīžos, kad visvairāk izjūti savu vājumu, tu visspēcīgāk sajūti Viņa klātbūtni. Jēzus zina ceļu, Viņš ir kopā ar tevi, Viņš ir tavs Tēvs!" – iedrošināja Francisks.
Pāvests pakavējās pie šī tēla, sakot, ka sludināt Dievu, kurš ir tuvu, nozīmē paraudzīties uz sevi kā uz bērnu, kurš iet, turoties pie tēva rokas. Lielā un noslēpumainā pasaule kļūst pazīstama un droša, jo bērns zina, ka viņu kāds sargā. Viņš nebaidās, mācās atvērties, satiekas ar citiem cilvēkiem, atrod jaunus draugus, ar prieku atklāj lietas, ko līdz šim nepazina, un, atgriežoties mājās, visiem stāsta, ko bija redzējis. Tajā pašā laikā viņā pieaug vēlme kļūt lielam un līdzināties savam tēvam. Jēzus pasludina Dievu, kurš ir tuvu. Tikai Dieva tuvumā mēs spējam pārvarēt bailes, atvērties mīlestībai, pieaugt labestībā, izjust vajadzību un prieku liecināt par Viņu visiem cilvēkiem.
"Ja mēs gribam būt labi apustuļi, mums jābūt kā bērniem. Mēs esam aicināti apsēsties Dieva klēpī un no turienes ar paļāvību un mīlestību raudzīties uz pasauli, apliecinot, ka Dievs ir Tēvs, ka tikai Viņš var pārveidot mūsu sirdis un dāvāt to prieku un mieru, ko mēs paši nespējam atrast," sacīja Francisks.
Sludināt Dievu, kurš ir tuvu. Kā to varam darīt? Jēzus iesaka nevis daudz runāt, bet darīt daudzus labus darbus Kunga vārdā: "Dziediniet slimos, augšāmceliet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus; par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!" (Mt 10,8). Tā ir pasludinājuma būtība, liecība, kalpojums, misija.
Pāvests, kā ierasti, aicināja uzdot sev dažus jautājumus: vai mēs, kas ticam, ka Dievs ir tuvu, uzticamies Viņam? Vai mēs protam ar paļāvību raudzīties uz priekšu kā bērns, kurš zina, ka viņu uz rokām nes tētis? Vai mēs gribam sēdēt Tēva klēpī, lūdzoties, klausoties Vārdu, pieņemot sakramentus? Un visbeidzot, vai mēs, cieši piespiedušies Viņam, spējam iedrošināt citus, būt tuvu tiem, kas cieš un ir vientuļi, būt tuvu tiem, kas ir tālu un pat tiem, kas pret mums izturas naidīgi?
Svētais tēvs atzina, ka pēdējās dienās ir saņēmis daudzus sirsnīgas tuvības apliecinājumus, par ko viņš pateicās no visas sirds. "Lūgsimies, lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums justies mīlētiem un būt tuvu saviem brāļiem un māsām," uzrunas noslēgumā teica pāvests.
