Meklēt

Vatican News
bandiere onu vaticano

ANO nolasīti vairāki Svētā Krēsla sagatavoti priekšlasījumi

Starptautiskā solidaritāte, bēgļu drāma, integrālas izglītības nozīme, vardarbības pret sievietēm nosodījums un privātuma tematika digitālajā pasaulē – par šiem tematiem ANO 47. sesijā par cilvēktiesībām Svētā Krēsla pastāvīgās misijas vārdā tika nolasīti četri referāti. Viens referāts tika nolasīts ANO Bēgļu komisariāta 81. sesijā.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Ar Svētā Krēsla nostāju minētajos jautājumos ANO organizāciju dalībnieki tika iepazīstināti laikā no 24. jūnija līdz 6. jūlijam, gaidot jauna pastāvīgā novērotāja nomināciju, kuram būs jāstājas arhibīskapa Ivana Jurkoviča vietā. Jāatgādina, ka 5. jūnijā  viņš tika nozīmēts par apustulisko nunciju Kanādā.

24. jūnija priekšlasījumā Svētais Krēsls nāca klajā ar aicinājumu pēc starptautiskās solidaritātes, uzsverot, ka tā ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk, ja vien vēlamies iziet stiprāki no pašreizējās pandēmijas. Sanitārā trauksme ir sekmējusi “individuālisma vīrusa” izplatību, “tirgus likumiem” liekot dominēt pār “mīlestību un cilvēces veselību”. “Taču individuālisms un egoisms neved pie brīvības, vai vienlīdzības, bet gan vairāk pie konfliktiem un vienaldzības citu cilvēku ciešanu priekšā”, uzsver Svētais Krēsls, aicinot nodrošināt juridisko un ētisko bāzi, lai varētu iedzīvināt starptautisko solidaritāti.

Šai sakarā Svētais Krēsls valstis un multilaterālās aģentūras pamudina “strādāt kopā, lai atteiktos no intelektuālā īpašuma tiesībām un nodrošinātu universālu pieeju ārstniecības līdzekļiem un vakcīnām pret Covid-19.” Referātā tika uzsvērts, ka galējais mērķis ir “atteikties no individuālisma un attīstīt solidārāku ētisko realitāti, kas ir balstīta uz starptautisko solidaritāti un kopīgā labuma veicināšanu.”

24. jūnijā ANO Cilvēktiesību organizācijas priekšā tika nolasīts vēl kāds referāts. Tas bija veltīts tiesībām uz izglītību. Tika atgādināts, ka pirmajā vietā ir jāliek vecāku “fundamentālā loma”, kā arī “viņu tiesības un atbildība”, “sniedzot kvalitatīvu izglītību saviem bērniem, jo īpaši tajā, kas skar viņu morālo un reliģisko formāciju”, lai “veicinātu bērnu labklājību visās viņu cilvēciskajās dimensijās, ieskaitot fizisko, mentālo, morālo, garīgo un sociālo”. “Nē” jāsaka “reducējošai un pārmērīgi vispārinātai izglītībai”, bet “jā” – “solidārai un integrālai”, lai izvairītos no “vienādošanas riska”, kurš formācijas sistēmas padara “nespējīgas piemēroties katra individuāla studenta vajadzībām”.

Svarīga loma referātā tika piedēvēta publiskās izglītības finansēšanai, lai jauno paaudžu formācija nebūtu atkarīga no ģimenes materiālā stāvokļa, kas vestu pie “vēl lielākas sociālekonomiskās nevienlīdzības”. Tāpēc Svētais Krēsls aicina pieņemt jaunu “izglītības paktu”, kura vadlīnijas vairākkārt ir izcēlis pāvests Francisks, proti, tā būtu tikšanās un savstarpējās sapratnes kultūras veicināšana nopietnā un tolerantā garā. Tādā veidā, izglītība jauniešiem “ļaus saskatīt un attīstīt patiesās cilvēciskās vērtības starpkultūru un starpreliģiskā perspektīvā”.

28. jūnijā Svētā Krēsla pastāvīgā misija ANO lika izskanēt referātam par sieviešu pasargāšanu no vardarbības. Šī traģēdija ir viens no vissmagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas skar sievietes un meitenes visā pasaulē. ANO izplatītie dati liecina, ka ik dienas vidēji 137 sievietes tiek nogalinātas savā ģimenē. Pieaugušas sievietes sastāda gandrīz pusi no cilvēktirdzniecības upuriem. Globālā līmenī viena sieviete no trim kādreiz ir pieredzējusi fizisku, vai seksuālu vardarbību. 15 miljoni meiteņu vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir seksuāli izmantotas piespiedu kārtā.

2020. gadā vardarbību pret sievietēm vēl vairāk ir pastiprinājusi pandēmija. Daudzas sievietes ir pakļautas vardarbībai māju sienās sociālās izolācijas un ekonomiskās nedrošības dēļ. Svētais Krēsls norāda, ka “izvarošanas noziegums ir smags sievietes cieņas apvainojums, jo viņa tiek izsmieta ne tikai miesā, bet arī garā, līdzi nesot grūti izdzēšanu traumu, kas ietekmē arī sabiedrību.” “Tad, kad tiek aizsargāta un veicināta sieviešu cieņa, tiek aizsargāta un veicināta arī ģimenes un sabiedrības labklājība”. Savukārt, jebkura “psiholoģiska, vārdiska, fiziska un seksuāla varmācība ir ļaunums un visas cilvēces degradācija”. “Nav pieļaujama neviena vardarbības noklusēšana pret sievietēm, neviena varmāku atstāšana bez soda un neviena pasivitāte, vai vienaldzība pret fiziskiem un seksuāliem noziegumiem,” teikts Svētā Krēsla referātā.

Vatikāna misija ANO par morālu pienākumu uzliek sniegt palīdzību un atbalstu vardarbības upuriem. Viņiem ir jānodrošina brīva piekļuve struktūrām, kurās gūt psihosociālu, medicīnisku, finansiālu un juridisku palīdzību. Bez tam, referātā tika pieminēti bērni, kas ieņemti seksuālas varmācības gadījumā. Ir jārūpējas par viņu tiesībām – “sākot no tiesībām uz dzīvību”, lai tie nekļūst par “nozieguma pret sievieti blakusupuriem”. Šie bērni ir jāatbalsta un jāmīl, jo cieņa pret dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabiskam tās norietam ir sākumpunkts, no kura vadīties cīņā pret vardarbības kultūru un “veicināt autentisku cieņu pret otru cilvēku, kas ir balstīta uz visu cilvēku cieņas vienlīdzību”.

2. jūlijā tika nolasīts Svētā Krēsla sagatavots priekšlasījums par mazgadīgo pasargāšanu no draudiem globālajā tīmeklī. Uzsvars tika likts uz bērnu privātumu digitālajā pasaulē. Pandēmija ir pastiprinājusi bērnu atkarību no Interneta un sociālās saziņas virtuālajām formām. Tas viņus ir darījis vēl neaizsargātākus pret kriminālajām aktivitātēm. Tāpēc “autentiskā un pārliecinošā veidā” ir jāsadarbojas visas sabiedrības līmenī, lai aizsargātu bērnu cieņu digitālajā pasaulē.  

Vatikāns aplūko arī vecāku tiesības, uzsverot, ka viņu un bērnu tiesības nav nostādāmas viena pret otru. Bērniem ir vajadzīgi vecāki, kuriem tie “ir jāvada pretim integrālai cilvēciskai attīstībai, patstāvības briedumam un personīgajai atbildībai”. Šai perspektīvā vecāku spēja “monitorēt un kontrolēt” elektronisko ierīču izmantošanu nenozīmē “bērnu privātuma pārkāpumu”, bet gan “būtisku veidu, lai veicinātu un pasargātu viņu cieņu un viņu tiesības”, kā arī, “lai parūpētos par bērnu drošību, lai viņi netiktu apdraudēti”. 

Svētais Krēsls kārtējo reizi saka “nē” tā dēvētajām “tiesībām uz abortu” un beigās pievēršas jautājumam par migrantiem. 6. jūlijā, uzrunājot ANO komisāru bēgļu lietās Filipo Grandi un šī komisariāta locekļus, īpaša uzmanība tika veltīta piespiedu migrācijai, kas izposta ģimenes un atņem drošu pieeju medicīniskajai aprūpei, izglītībai un cilvēka cienīgam darbam. Piespiedu migrācijas pamatā ir vairāki komplicēti cēloņi, to skaitā klimata izmaiņas. 2020. gada beigās savāktie dati liecināja par 82,4 miljoniem izkaistīto. Taču aiz šiem skaitļiem atrodas cilvēki, “mūsu brāļi un māsas” – apliecina Svētā Krēsla misija ANO. Tā aicina izstrādāt dāsnāku migrantu uzņemšanas politiku un dalīšanos atbildībā starp dažādām pasaules valstīm. Izskanēja aicinājums palīdzēt valstīm, kuras uzņem lielu skaitu bēgļu.

Svētais Krēsls atzīmē, ka arī uz bēgļiem gulstas pienākumi. Citu labā viņi ir aicināti salikt savas spējas, pieredzi un prasmes. Tas pierādītu, ka bēgļi un izkaisītie nav vienīgi palīdzības saņēmēji, bet arī viņiem, gluži tāpat kā visiem citiem cilvēkiem ir tiesības un arī pienākumi.

Kas attiecas uz valstu tiesībām aizsargāt savas robežas, Svētais Krēsls atgādina, ka šīs tiesības ir jārespektē, bet tai pašā laikā arī jāiedrošina ieturēt līdzsvaru starp “rūpēm par sabiedrības veselību un to cilvēku neatgrūšanu, kuri lūdz patvēruma tiesības”. Visbeidzot, Svētā Krēsla pastāvīgā misija izsaka atzinību visiem, kuri koronavīrusa pandēmijas laikā ir kalpojuši tuvākajam, visiem “drosmīgajiem cilvēkiem, kuri ir cīnījušies pirmajās rindās, lai bez uzmanības neatstātu bēgļu un migrantu vajadzības”.

10 jūlijs 2021, 15:50