Meklēt

Vatican News
Andrea Tornielli Andrea Tornielli 

Tornielli par pāvesta ceļojumu uz Irāku: no Ābrahama līdz brālībai

Francisks dodas sava pontifikāta smagākajā un svarīgākajā ceļojumā – tā savā slejā par gaidāmo pāvesta vizīti Irākā raksta Vatican News galvenais redaktors Andrea Tornielli. Viņš norāda uz šī ceļojuma mērķiem: būt līdzās Irākas kristiešiem, atbalstīt karu un terorisma izpostītās zemes atjaunošanu un izstiept roku brāļiem musulmaņiem. Tornielli piebilst, ka tādējādi īstenojas Jāņa Pāvila II sapnis.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Irākas kristieši gaidīja pāvestu jau 22 gadus. 1999. gadā svētais Jānis Pāvils II bija plānojis īsu, taču nozīmīgu svētceļojumu uz Ābrahama dzimto pilsētu Haldiešu Ūru. Tas būtu bijis kā pirmais Jubilejas gada svētceļojuma pa pestīšanas vietām etaps. Viņš gribēja sākt ar Ābrahamu, kurš ir visu ticīgo tēvs. Viņu atzīst ebreji, kristieši un musulmaņi. Daudzi neieteica gados vecajam poļu pāvestam doties šādā ceļojumā. Viņu mēģināja atrunāt īpaši Amerikas Savienotās Valstis. Ceļojuma pretinieki uzskatīja, ka tādā veidā pastāvētu risks stiprināt toreiz vēl pie varas esošo Sadamu Huseinu. Jānis Pāvils II bija nepiekāpīgs un turpināja iet uz priekšu. Taču beigu beigās šis īsais tīri reliģiskā rakstura brauciens netika veikts paša Irākas prezidenta pretestības dēļ.

1999. gadā Irāka joprojām atradās nospiesta uz ceļiem asiņainā kara ar Irānu (1980-1988) un pēc iebrukuma Kuveitā un pirmā Persijas līča kara noteikto starptautisko sankciju dēļ. Toreiz Irākā dzīvoja trīs reizes vairāk kristiešu nekā tagad. Jāņa Pāvila II nenotikušais ceļojums atstāja atvērtu rētu – atzīst Andrea Tornielli.

Poļu tautības pāvests pacēla savu balsi, lai stingri vērstos pret rietumvalstu militāro spēku otrreizējo nosūtīšanu uz Irāku un tā saucamo 2003. gada zibenskaru, kas noslēdzās ar Sadama valdības gāšanu. Tā gada 16. martā, uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”, viņš sacīja: “Es gribu atgādināt Apvienoto Nāciju dalībvalstīm un īpaši tām, kas veido Drošības padomi, ka spēka pielietošana ir pēdējais līdzeklis pēc tam, kad ir izsmelti visi citi mierīgie risinājumi, saskaņā ar labi zināmajiem tās pašas ANO Hartas principiem”. Uzreiz pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” Jānis Pāvils II lūdza, sakot: “Es piederu tai paaudzei, kas pieredzēja Otro Pasaules karu un izdzīvoja. Man ir pienākums teikt visiem jauniešiem, tiem, kuri ir jaunāki par mani un kuriem nav šīs pieredzes: ‘Lai nekad vairs nebūtu kara!’ kā sacīja Pāvils VI, pirmo reizi apmeklējot Apvienotās Nācijas. Mums jādara viss iespējamais!”

Tornielli norāda, ka šie “jaunieši”, kuri karoja, neieklausījās pāvestā un nespēja veidot mieru. Irāku skāra terorisms ar atentātiem, bumbām, iznīcību. Sociālais audekls izira, un 2014. gadā sāka nostiprināties tā sauktā Islāma valsts. Posts, vajāšanas, vardarbība turpinājās līdz ar reģionālo un starptautisko militāro spēku, kas cīnījās Irākas zemē, darbību. Tauta tika sašķelta, piedzīvoja lielas ciešanas. Raugoties uz šo situāciju, pārliecināmies, cik konkrēti un reāli ir pāvesta Franciska pēdējā enciklikā “Fratelli tutti” teiktie vārdi. Viņš tajā raksta, ka mēs vairs nedrīkstam domāt par karu kā risinājumu (…). “Lai nekad vairs nebūtu kara!” viņš atkārto. “Pēc katra kara pasaule kļūst sliktāka nekā tā bija iepriekš. Karš ir politikas un cilvēces izgāšanās, apkaunojoša padošanās, sakāve ļaunuma spēku priekšā”.

Šo gadu laikā simti tūkstoši kristiešu bija spiesti pamest savas mājas un meklēt patvērumu ārzemēs. Agrīnās evaņģelizācijas zemē, kuras senās Baznīcas pirmsākumi meklējami apustuļu sludināšanā, kristieši šodien gaida ierodamies Francisku kā svaiga gaisa dvesmu. Pāvests jau pirms laba laika paziņoja, ka vēlas apmeklēt Irāku, lai viņus stiprinātu, sekojot savai vienīgajai “ģeopolitiskajai” stratēģijai, tas ir, esot līdzās tiem, kuri cieš, un ar savu klātbūtni veicinot izlīgšanas, rekonstrukcijas un miera procesus.

Tāpēc, neskatoties uz riskiem, kas saistīti ar pandēmiju un drošību, neskatoties uz nesen notikušajiem atentātiem, Francisks turas pie plānotā un ir nolēmis nepievilt irākiešu gaidas – raksta Andrea Tornielli. Tas būs pāvesta Franciska pirmais ārzemju ceļojums pēc piecpadsmit mēnešu ilgā piespiedu pārtraukuma, ko nācās ievērot Covid-19 pandēmijas dēļ. Un šī ceļojuma kalngals būs Ūras apmeklējums, no kuras izgāja Ābrahams. Vatican News galvenais redaktors atzīst, ka tā būs izdevība lūgties kopā ar citu reliģiju ticīgajiem, sevišķi ar musulmaņiem, lai atkal atrastu pamatojumu brālīgai savstarpējai sadzīvošanai un tādā veidā atjaunotu sociālo audeklu, kā arī lai uzrunātu Tuvos Austrumus un visu pasauli.

02 marts 2021, 14:31