Galagers: atbruņošanās nav fakultatīvs mērķis
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Atbruņošanās nozīme ir acīmredzama attiecībā uz kodolieročiem, bioloģiskajiem un ķīmiskajiem ieročiem, taču tā tikpat labi attiecas arī uz pieaugošo militāro konkurenci kosmosā, kibertelpā un mākslīgā intelekta jomā – norādīja Vatikāna “ārlietu ministrs”. Tāpēc Svētais Krēsls uz atbruņošanās jautājumu raugās vispusīgi un mērķē uz cilvēka sirds visdziļākajām ilgām, tas ir, ilgām pēc miera, drošības un stabilitātes. Pašreizējā neuzticēšanās gaisotne un multilaterālisma erozija traucē šo centienu īstenošanu.
Video vēstījumā arhibīskaps Galagers vispirms nodeva Ženēvā notiekošās tikšanās dalībniekiem sirsnīgus sveicienus no pāvesta Franciska un viņa vārdā izteica cerību, ka šī konference palīdzēs visdrīzākā laikā rast izeju.
Arhibīskaps savā uzrunā uzsvēra, ka atbruņošanos nedrīkst uzskatīt par fakultatīvu mērķi. Tā ir ētiska prasība. Bez tam viņš norādīja, ka atbruņošanās, attīstība un miers ir trīs savstarpēji saistītas lietas. Milzīgie militārie izdevumi, kas tālu pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu likumīgu aizsardzību, veicina šķietami nebeidzamas bruņošanās sacensības apburto loku – sacīja Galagers, piebilstot, ka tas savukārt neļauj risināt tādus jautājumus kā nabadzība, netaisnība, veselība un izglītība. Tāpēc nacionālās drošības saistīšana ar ieroču uzkrāšanu ir “maldīga loģika” un joprojām skandāls, kas veicina disproporciju starp tiem naudas un analītiskajiem resursiem, kas kalpo nāvei, un tiem resursiem, kas ir paredzēti kalpošanai dzīvībai.
Svētā Krēsla sekretārs attiecībām ar valstīm atzina, ka ir manāmi arī daži iedrošinoši signāli – piemēram, Līguma par kodolieroču aizliegšanu (TPNW) stāšanās spēkā un nesenā Jaunā stratēģisko ieroču samazināšanas līguma starp ASV un Krieviju (New START) pagarināšana uz pieciem gadiem. Arhibīskaps Galagers uzsvēra, ka no kodolieročiem brīva pasaule ir iespējama un vajadzīga.
