Meklēt

Vatican News
2019.03.14 test armi nucleari, fungo atomico, esplosione, conflitto

Arhibīskaps Galagers: Vajadzīgs dialogs, nevis kodolieroči

Piektdien, 22. janvārī, stājās spēkā starptautiskais līgums par kodolieroču aizliegumu. Svētā Krēsla sekretārs attiecībām ar valstīm, arhibīskaps Pols Ričards Galagers sarunā ar Vatican News pastāstīja par Svētā Krēsla lomu līguma tapšanas procesā.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Mieru un starptautisko drošību nevar balstīt uz savstarpējas iznīcināšanas draudiem”, sacīja Galagers. Vatican News galvenais redaktors Andrea Tornielli aicināja viņu tuvāk pastāstīt par šo jau pagājušā gada oktobrī ratificēto vienošanos.

Līdz Līguma par kodolieroču aizliegumu pieņemšanai 2017. gadā nebija neviena starptautiska juridiska instrumenta, kas šādus ieročus skaidri aizliegtu – sacīja arhibīskaps Galagers. Tas tapa, pateicoties Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvai. Līdz šim mazāk nekā puse pasaules valstu to ir parakstījušas un vēl mazāk – ratificējušas. To nav parakstījusi neviena no kodollielvalstīm. Savukārt Svētais Krēsls bija viens no pirmajiem, kas to parakstīja un ratificēja, apzinoties, ka mieru un drošību var garantēt nevis ar kodolieročiem, bet ar dialogu un multilaterālismu.

Vatikāna “ārlietu ministrs” norādīja, ka minētās vienošanās galvenais mērķis ir nepārprotama kodolieroču aizliegšana, iekļaujot tos vienā kategorijā ar citiem masu iznīcināšanas ieročiem, piemēram, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem, kuri jau ir aizliegti. Šo ieroču izmantošana ir destruktīva. Ar tiem īsā laikā var nogalināt lielu skaitu cilvēku un nodarīt neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmai pat vairāku simtu kilometru rādiusā.

Ne tikai iespējamā kodolieroču izmantošana, bet arī to ražošana un glabāšana ir jāuzskata par draudu un ļaunumu. Tā ir amorāla rīcība – uzsvēra arhibīskaps Galagers, atsaucoties uz pāvesta Franciska 2019. gadā Hirosimā teikto. Tādēļ Svētais Krēsls aktīvi iesaistījās šī līguma izstrādes procesā un bija viens no pirmajiem, kas to parakstīja un ratificēja. Svētais Krēls nemitīgi cenšas konkrētā veidā veicināt uz cilvēka personas cieņu un tiesībām balstītu miera kultūru, un atbildīgu un godīgu sadarbību ar visiem sabiedrības locekļiem.

Jautāts par to, kādu mācību varam gūt no Covid-19 pandēmijas, arhibīskaps atbildēja, ka mums būtu svarīgi pārskatīt savu drošības koncepciju. Mieru un starptautisko drošību nevar balstīt uz savstarpējas jeb visa pilnīgas iznīcināšanas draudiem, ne uz spēka līdzsvara uzturēšanu vai attiecību regulēšanu, kur "likuma spēks" tiktu aizstāts ar "spēka likumu". Mieru un drošību jāveido uz dialoga, solidaritātes, taisnīguma, integrālās humānās attīstības, fundamentālo cilvēktiesību ievērošanas, radītā aizsardzības, izglītības un veselības aprūpes sistēmu attīstīšanas un uzticēšanās starp tautām veicināšanas bāzes. Arhibīskaps Galagers arī norādīja, ka, lai tuvotos šim miera un starptautiskās drošības mērķim un izvairītos no tuvredzīgas problēmu risināšanas, starptautiskā kopiena ir aicināta pieņemt ilgtspējīgas stratēģijas. Un pasaules veidošana bez kodolieročiem ir daļa no šīs nākotnes stratēģijas, kas balstīta uz apziņu, ka "viss ir saistīts". Starptautisks līgums par kodolieroču aizliegšanu palīdzēs virzīties šajā virzienā.

21 janvāris 2021, 18:08