Reliģiskās brīvības situācija Covid-19 apstākļos
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētā Krēsla diplomāts norādīja, ka reliģiskajām kopienām ir ne tikai nozīmīga loma cīņā pret Covid krīzi, jo īpaši veselības aizsardzības jomā, bet šīs kopienas “sniedz arī morālu atbalstu, solidaritātes un cerības vēsti”.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, kurā ietilpst 57 dalībvalstis ne tikai no Eiropas, bet arī no Ziemeļamerikas un Āzijas, nodarbojas ar plašu jautājumu spektru attiecībā uz drošību. To skaitā ir ieroču ražošanas un izplatīšanas kontrole, uzticības un drošības veicināšanas pasākumi, cilvēktiesību respekts, nacionālo minoritāšu tiesības, demokratizācijas procesi, pretterorisma darbība, ekonomiska rakstura un vides aizsardzības jautājumi.
“Valstīm ir jārespektē reliģisko kopienu autonomija, garantējot tām brīvību izvēlēties, nozīmēt un aizstāt savus līderus, pamatojoties uz saviem uzskatiem, struktūru un vārdu,” teica priesteris Urbančiks.
Svētā Krēsla pārstāvis atzīmēja, ka reliģiskās brīvības prakse ved pie personīgās izaugsmes un sekmē sabiedrības labumu. Priesteris ar nožēlu konstatēja, ka daudzviet pasaulē reliģijas turpina būt uztvertas kā neiecietības avots un drauds mieram. Tāpat tika izteikts sarūgtinājums par to, ka notiek centieni reliģijas novirzīt privātā sfērā, ieslēdzot tās baznīcās, tempļos un citās lūgšanu vietās, un atņemot tām likumīgo lomu publiskajā arēnā.
Priesteris Janušs Urbančiks konferencē runāja arī par masu mediju lomu. Viņš atzīmēja, ka mediji nav izpildījuši savu uzdevumu būt par reliģijas brīvības veicinātājiem. Tie nav nodrošinājuši taisnīgu balansu un nav novilkuši skaidru līniju starp tiesībām uz izteiksmes brīvību un tiesībām uz reliģisko brīvību. Dažreiz pastāv uzbrukumi, vai diskriminācija pret doktrīnu, pret institūcijām, vai atsevišķu reliģiju ticīgajiem. Priesteris aicināja Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju izstrādāt vadlīnijas, lai veicinātu reliģisko toleranci un atteiktos no diskriminācijas masu medijos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš, lai izvairītos no “fanātiķu” birkas piekāršanas ticīgajiem.
Svētā Krēsla pārstāvis nosodīja arī naida veicināšanu pret reliģiskajām kopienām, kā arī provocējošu attēlu izmantošanu sociālajos medijos.
Runājot par pilsoniskās sabiedrības lomu reliģiskās brīvības aizstāvībā, Vatikāna diplomāts rosināja atbalstīt dialogu un sadarbību starp reliģijām, lai veicinātu lielāku toleranci, respektu un sapratni starp dažādām ticīgo kopienām. Priesteris aicināja uz tādu dialogu, kas garantē stabilitāti un drošību demokrātiskās sabiedrībās un kas, pāvesta Franciska vārdiem runājot, varētu kalpot kā “instrumenti tiltu celtniecībā”.
Janušs Urbančiks paskaidroja, ka starpreliģiju dialogs ir reliģisko kopienu iekšēja lieta. Tām ir jāļauj izvēlēties, vai un kad dialogu sākt, kādas kopienas ietvert un par kādiem jautājumiem vest sarunas. Šai sakarā valstij nevajadzētu iejaukties reliģisko kopienu brīvībā aizbildinoties ar konsultantes lomu.
Uzrunas noslēgumā Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs EDSO uzsvēra, ka ir nepieciešams pārliecināt cilvēkus, ka sekulārajā laikmetā reliģiju un uzskatu brīvība ir svarīgas tiesības, kuras ir jāaizsargā.
