Mūžībā aizgājis kardināls Zenons Groholevskis

Silvija Krivteža - Vatikāns

Zenons Groholevskis ir dzimis 1939. gada 11. oktobrī Brudkas pilsētā Polijā. 1963. gadā iesvētīts par priesteri. Trīs gadus strādājis Poznaņas Kristus Karaļa draudzē. 1966. gadā jaunais priesteris devās uz Romu, lai uzsāktu studijas Pontifikālajā Gregora universitātē. Par doktora disertācijas darbu saņēmis zelta medaļu. Vasaras brīvdienās mācījies valodas Vācijā un Francijā, kur aktīvi iesaistījies pastorālajā darbā. No 1972. līdz 1999. gadam Groholevskis strādāja Apustuliskās signatūras Augstākajā tribunālā, vispirms kā notārs, vēlāk kanclers un prefekts. Līdztekus šiem pienākumiem viņš veica arī Vatikāna valsts tiesas galvenā tiesneša pienākumus. 1999. gada 15. novembrī pāvests Jānis Pāvils II nominēja viņu par Katoliskās izglītības kongregācijas prefektu. Viņš bija Pontifikālās Gregora universitātes, kā arī Bībeles, Sakrālās mūzikas, Kristīgās arheoloģijas, Arābu un islāma studiju institūtu kanclers.

1982. gadā pāvests Jānis Pāvils II nominēja Zenonu Groholevski par bīskapu un 1991. gadā par arhibīskapu. 1999. gada 2. februārī Svētais tēvs uzņēma viņu Kardinālu kolēģijā. Groholevskis piedalījies vairākās Bīskapu sinodēs, bijis pāvesta sūtnis dažādās svinībās, kas notika vairāk nekā 20 valstīs. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados aktīvi strādājis pie Kanonisko tiesību kodeksa un Romas kūrijas reformas. Poļu kardināls ir vairāk nekā 550 zinātnisko rakstu un daudzu grāmatu  autors. Viņa darbi ir izdoti 12 valodās. Dzīves laikā ir saņēmis daudzus apbalvojumus. Kardināls Groholevskis ir vairāku pilsētu ASV, Itālijā, Polijā un Slovākijā goda pilsonis.

Līdz ar kardināla Zenona Groholevska nāvi, Kardinālu kolēģijā ir 221 kardināls, no kuriem 122 ir balsstiesīgi.