Meklēt

Vatican News
Kardināls Agostino Vallini 2018. gada 12. maijā blakus Angelas Merkeles vīram Kardināls Agostino Vallini 2018. gada 12. maijā blakus Angelas Merkeles vīram  (AFP or licensors)

Triju pāvestu bijušajam vistuvākajam līdzstrādniekam – 80

Emeritētais Romas diecēzes ģenerālvikārs, kardināls Agostino Vallini, savā dzīvē ir bijis triju pāvestu – svētā Jāņa Pāvila II, Benedikta XVI un Franciska – vistuvākais līdzstrādnieks. 17. aprīlī bijušais Apustuliskās Signatūras tribunāla prefekts svin savu 80. dzimšanas dienu.

Silvija Krivteža – Vatikāns

Šobrīd kardināls Vallini veic pontifikālā legāta pienākumus Asīzes Svētā Franciska un Svētās Marijas Eņģeļu bazilikās. Savā laikā jubilārs ir veicis atbildīgus pienākumus gan Itālijas Bīskapu konferences, gan Romas kūrijas institūcijās. Kardināls Andželo De Donatis nosūtīja apsveikuma telegrammu, kurā Romas diecēzes ticīgo vārdā novēl savam priekšgājējam labu veselību, mieru un prieku, un izsaka viņam pateicību par ilgo un uzticīgo kalpojumu Baznīcai un tautai.

Agostino Vallini dzimis 1940. gada 17. aprīlī Poli ciematā Romas apgabalā, Tivoli diecēzē, kur viņa tēvs toreiz veica karabinieru komandiera pienākumus. Otrā pasaules kara laikā nacisti tēvu arestēja un deportēja uz Vāciju. Māte kopā ar diviem bērniem atgriezās savā dzimtajā pilsētā Korkjano, Viterbo rajonā. Pēc kara ģimene pārcēlās vispirms uz Kazertu un divus gadus vēlāk uz Neapoli, kur tēvs pēc atgriešanās no gūsta turpināja savu darbu.

1952. gadā, pēc mātes nāves, Agostino iestājās Neapoles Garīgajā seminārā. 1964. gada 19. jūlijā viņš tika iesvētīts par priesteri. Vallini devās uz Romu, lai studētu Baznīcas tiesības Pontifikālajā Laterāna universitātē. Studiju gadi noritēja spraigā Vatikāna II koncila gaisotnē. Viņš iepazinās ar profesora Anastāzija Gutiereca nodibināto laju grupu "Seko man!", kas šodien darbojas daudzās pasaules valstīs.

Pēc studiju pabeigšanas 1969. gadā priesteris Vallini atgriezās Neapolē, kur mācīja Baznīcas tiesības. Pēc diviem gadiem viņš tiek nominēts par Baznīcas tiesību katedras dekānu. 1989. gada 23. martā svētais Jānis Pāvils II nominē priesteri Vallini par Neapoles palīgbīskapu. Viņam tiek uzticēti pāvesta vizītes organizatora pienākumi. Kampaņas reģiona galvaspilsētā Jānis Pāvils II viesojās 1990. gada novembrī.

1999. gada 13. novembrī bīskaps Agostino Vallini nominēts par Albano diecēzes bīskapu. Šos pienākumus viņš veica piecus gadus. Šajā laikā Itālijas Bīskapu konferences ietvaros viņš vadīja ekleziālo struktūru un īpašumu lietu komiteju.

2004. gada 27. maijā pāvests Jānis Pāvils II nominēja bīskapu Vallini par Apustuliskās Signatūras tribunāla prefektu, vienlaicīgi piešķirot viņam arhibīskapa titulu. 2006. gada 24. martā pāvests Benedikts XVI arhibīskapu Vallini uzņēma Kardinālu kolēģijā un 2008. gada 27. jūnijā nominēja par Romas diecēzes ģenerālvikāru. Vallini nomainīja amatā kardinālu Kamillo Ruini.

Šobrīd Kardinālu kolēģijā ir 223 kardināli, no kuriem 122 ir balsstiesīgi. Vērts pieminēt, ka no pašreizējā Kardinālu kolēģijas sastāva 66 kardinālus ir nominējis pāvests Francisks, 40 – Benedikts XVI, un 16 – svētais Jānis Pāvils II. Eiropu pārstāv 51 kardināls, ASV – deviņi, Spāniju – seši, un pa četriem no Brazīlijas, Kanādas un Francijas. No citām valstīm ir pa vienam kardinālam. 2020. gada 28. septembrī savu 80. dzimšanas dienu svinēs Bīskapu sinodes ģenerālsekretārs kardināls Lorenzo Baldisseri, bet 12. novembrī amerikāņu kardināls Donalds Vuerls. Savukārt 2021. gada 18. augustā dzīves astoņdesmit gadu slieksnim pārkāps kardināls Benjamins Stella un Andželo Skola, kurš savu dzimšanas dienu svinēs 7. novembrī.

17 aprīlis 2020, 17:12