Meklēt

Vatican News
Ilustratīvs attēls Ilustratīvs attēls   (AFP or licensors)

Teikt "nē" destruktīviem stāstiem un vairāk stāstīt par labo

Žurnālistu aizbildņa – svētā Franciska no Sales svētkos Vatikāns publicēja pāvesta vēstījumu 54. Pasaules Sociālo komunikāciju dienai. Tā temats: "Lai tu varētu stāstīt savam dēlam un dēla dēlam (Izc 10, 2). Dzīve kļūst par stāstu". Dokumentā Francisks pievēršas stāstīšanas nozīmei un mudina sabiedrību steidzami pārvarēt kārdinājumu turēties pie destruktīviem stāstiem.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

"Es gribu šī gada vēstījumu veltīt stāstīšanas tematam", raksta pāvests, "jo uzskatu, ka, lai mēs neapmaldītos, mums ir jāelpo labo stāstu patiesības gaiss". Viņš piebilst, ka runa ir par tādiem stāstiem, kas ceļ, nevis iznīcina; kas palīdz atkal atrast savas saknes un spēku, lai kopā ietu uz priekšu. Francisks norāda, ka stāsti var mums palīdzēt saprast, kas mēs esam, tāpēc, ka cilvēks ir "stāstoša būtne", kurai ir jāapvij sava dzīve ar stāstiem, lai to nosargātu un saglabātu.

Īstenībā, Svētā tēva vēstījums ir aktuāls ne vien žurnālistiem, bet visai sabiedrībai. Šodien vārds tiek instrumentalizēts un izmantots šķelšanai. No šīs "slimības" nav pasargāti arī katoļticīgie. Līdz ar to pāvests atgādina, ka komunikācija ir autentiska tad, ja tā palīdz augt, nevis iznīcina. Tā kā šodien aizvien vairāk izplatās nepatiesi un slikti stāsti, un to viltošana kļūst aizvien rafinētāka (piemēram, ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotie "deepfake" video), tad ir vajadzīga gudrība, lai pieņemtu un radītu skaistus, patiesus un labus stāstus. Mums ir vajadzīga drosme, lai atmestu viltus stāstus. Mums ir vajadzīga pacietība un izšķiršanas spēja. Mums ir vajadzīgi stāsti, kuros atklājas patiesība par to, kas mēs esam, un par visu skaisto, kas ir mūsos.

Stāsti, par kuriem pāvests runā, nav tādi, kuros stāstītājs vadās pēc pasaulīgās loģikas. Tiem ir ļoti dziļa nozīme, un tie palīdz atminēties, kas mēs esam Dieva acīs. Norāde, kas atklāj stāstīšanas modeli, ir ietverta jau minētajā vēstījuma tematā, kurā ir iekļauts citāts no Bībeles: "Lai tu varētu stāstīt savam dēlam un dēla dēlam (Izc 10, 2). Dzīve kļūst par stāstu". Francisks uzsver, ka Svētie Raksti ir "Stāstu stāsts", un piebilst, ka Bībele mums stāda priekšā Dievu, kurš ir radītājs un reizē stāstītājs. Viņš pasaka savu Vārdu un viss tiek radīts. Viņš tieši caur savu Vārdu, caur stāstīšanu rada visu pasauli un cilvēkus, kuriem jābūt Viņa sarunu biedriem un kopā ar Viņu – stāstu autoriem.

Līdz ar to, gan iedibinot Dieva Vārda svētdienu, gan adresējot mums šo vēstījumu Pasaules Sociālo komunikāciju dienā, pāvests mūs aicina aizvien vairāk "sadraudzēties" ar Svētajiem Rakstiem un apzināties, ka Bībele ir skaistais Dieva un cilvēces mīlestības stāsts. Un, kā norādīts dokumenta tematā, Dieva pazīšana tiek nodota tālāk, no paaudzes paaudzei, tieši caur stāstiem.

Vēstījumā Francisks aicina mūs sargāties no destruktīviem stāstiem, kas mūsdienās ir tik ļoti izplatīti. Viņš atgādina, ka daudzi stāsti un viltus ziņas mūs "iemidzina" un ieborē mūsos pārliecību, ka, lai mēs būtu laimīgi, mums nemitīgi vajag visu ko iegūt un patērēt. Destruktīvie un provokatīvie stāsti, nepārbaudītā informācija un banāli vārdi sarauj mūsu jau tā trauslās savstarpējās saites un apdraud cilvēka personas cieņu. Pāvests aicina drosmīgi uz to visu reaģēt, lai attālinātu šādu apdraudējumu.

Svētais tēvs arī atgādina, ka Dievam visi mūsu stāsti ir svarīgi. Lai cik tie liktos niecīgi un nenozīmīgi, Dievam tie nav mazsvarīgi. Jēzus atnākšana pasaulē ir apliecinājums tam, cik Dievam ir dārgs katrs cilvēks un katra cilvēka dzīvesstāsts. Katrs, pat visaizmirstākais stāsts, pateicoties Svētā Gara darbībai, var atdzimt un kļūt par īstu šedevru. Vēstījumā pāvests piemin dažus stāstus – piemēram, Svētā Augustīna Atzīšanos vai Dostojevska Brāļus Karamazovus, kuros brīnišķā veidā aprakstīta Dieva un cilvēka brīvības sastapšanās. Francisks aicina lasīt arī svēto dzīvesstāstus un ar tiem dalīties, lai tādējādi izplatītu Evaņģēlija labo smaržu. "Nekad nav bezjēdzīgi atklāt savu stāstu Dievam", viņš norāda, "jo neviens nav nejauši uzradies uz pasaules skatuves, un katra cilvēka dzīve ir atvērta iespējamām izmaiņām".

Dokumenta noslēgumā Svētais tēvs vēršas ar lūgšanu pie Dievmātes, lai viņa uzklausa mūsu stāstus un glabā tos savā sirdī. "Māci mūs atpazīt labo pavedienu, kas vijas cauri vēsturei. Paskaties uz mezgliem, kuros sapinusies mūsu dzīve un kas paralizē mūsu atmiņu. Tavas maigās rokas var atraisīt visus mezglus. Gara sieviete, paļāvības Māte, iedvesmo arī mūs. Palīdzi mums būt par miera stāstu, nākotnes stāstu autoriem," vēstījumā Pasaules Sociālo komunikāciju dienā lūdzas pāvests.

24 janvāris 2020, 14:09