Kristīgās saknes un tradīcija ir garants nākotnei

Silvija Krivteža - Vatikāns

«Pateiksimies Dievam par harizmām, kuras Viņš ir dāvājis un dāvā Baznīcai caur lielo Ganu un Doktoru no Hipponas», uzrunājot reliģiskā institūta pārstāvjus, teica Francisks. Svētais Augustīns ir kristīgās domas gigants, atvērts Dievam un brāļiem. Baskāju augustīniešu ordeņa brāļus pāvests aicināja no jauna atklāt un mīlēt savas saknes, lai caur lūgšanu viņi spētu smelt dzīvības sulu, kas tik nepieciešama Baznīcai un mūsdienu sabiedrībai.

Francisks skaidroja, ka vārds «baskāji» izsaka pazemību, nepieķeršanos pasaulīgām lietām un pilnīgu paļāvību uz Dievu. Pazemība ir «atslēga», kas atver Dieva sirdi un cilvēku sirdis. Pazemību nevaram paņemt rokās, jo tā ir dāvana, teica Svētais tēvs. «Daži uzskata, ka būt modernam nozīmē atmest savas saknes. Bet tā ir liela kļūda, jo saknes un tradīcija ir pamats nākotnei. Saknes kokam dāvā vitālo spēku, lai tas augtu, ziedētu un nestu augļus. Nekad nedrīkst atmest savas saknes, lai uzskatītu sevi par modernu, jo tā savā ziņā ir garīgā pašnāvība», piebilda Francisks.