Cerca

Vatican News
Krucifikss Krucifikss 

Krusta vēstījums apspiestajiem un šīs pasaules varenajiem

Jēzus Kristus ciešanu un nāves dziļākā nozīme ir meklējama nevis sociālajā, bet garīgajā plāksnē – homīlijā Kunga ciešanu dievkalpojuma laikā norādīja kapucīnu tēvs Ranjero Kantalamessa. Dievkalpojums, ko vadīja pāvests Francisks, notika pulksten 17.00 Svētā Pētera bazilikā.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Lielā piektdiena ir Kristus ciešanu un nāves piemiņas diena. Tā ir diena, kad Jēzus atdeva savu dzīvību pie krusta, lai atpestītu cilvēci. Ticīgie visā pasaulē pulcējas dievnamos, lai klausītos Dieva Vārdu un dzīvinātu savu ticību, gremdējoties Dieva mīlestības un žēlsirdības noslēpumā. Šajā dienā netiek svinēta Euharistija. Dievkalpojuma galvenie elementi ir Dieva Vārda liturģija, krusta pagodināšana un Svētās Komūnijas pieņemšana. Pāvesta nama sprediķotāja uzrunas temats bija: "Nicināts un ļaužu atstumts". Tie ir vārdi no Isaja grāmatas – Lielās piektdienas pirmā lasījuma (sal. Is 52,13 – 53,12).

"Viņš bija nicināts un ļaužu atstumts, sāpju vīrs, kas pazīst ciešanas, un kā tāds, kura priekšā mēs aizsedzam seju, tik nonievāts, ka mēs viņu diez ko nevērtējām", lasām pravieša Isaja grāmatā. Runājot par Kristus ciešanu un nāves nozīmi, tēvs Ranjero Kantalamessa paskaidroja, ka Kungs ar savu nāvi atpestīja pasauli no grēka, ienesa Dieva mīlestību vistālākajā un vistumšākajā nostūrī, kurā bija nonākusi cilvēce, bēgot no Dieva. Evaņģēlijs nebeidzas ar Viņa ciešanām un nāvi. Tajā teikts, ka Krustā sistais Kungs Jēzus cēlās augšā no miroņiem. Līdz ar to Viņš ne tikai atgrieza apspiestajiem viņu cieņu, bet arī deva viņiem cerību – uzsvēra pāvesta nama sprediķotājs.

Runājot par krustu, tēvs Kantalamessa sacīja, ka krustam ir kaut kas sakāms jeb tas ietver sevī vēstījumu arī tiem, kuri atrodas otrā krastā, tas ir, varenajiem, stiprajiem, tiem, kuri jūtas "mierīgi", domājot, ka ir "uzvarētāji". Vēstījums, ko krusts sniedz arī viņiem, nav, protams, naida un atriebības vēstījums. Tas ir tas pats mīlestības un pestīšanas vēstījums. Krusts atgādina visiem varenajiem un stiprajiem, ka galu galā viņus gaida tāds pats liktenis kā visus pārējos cilvēkus. Visi – vājie un stiprie, bezpalīdzīgie un tirāni – ir pakļauti vienam un tam pašam likumam un tiem pašiem cilvēciskajiem ierobežojumiem. Nāve kā zobens karājas pār visu galvām. Vislielākais ļaunums cilvēkam ir visvarenības ilūzija – uzsvēra tēvs Kantalamessa. Cilvēks iedomājas, ka viņš ir stiprs un visvarens. Taču tā ir tikai ilūzija. Krusts viņam ir kā brīdinājums. Tas viņu cenšas pasargāt no šīs ilūzijas, šī vislielākā ļaunuma, kas noved līdz katastrofai pat veselas tautas.

"Jo ko tas cilvēkam līdz, ja viņš iemantos visu pasauli, bet pats sevi pazudinās un sev darīs zaudējumus?" (Lk 9, 25), šie un citi tamlīdzīgi Svēto Rakstu vārdi ir adresējami pasaules varenajiem. Reliģiju uzdevums ir miera veicināšana. Tas ir viens no uzdevumiem. Kāds cits svarīgs uzdevums ir sekojošs: neklusēt par to, kas notiek mūsu visu acu priekšā. Dažiem izredzētajiem pieder tik daudz labumu, ka tie tos nevarētu izlietot pat tad, ja dzīvotu gadu simteņiem ilgi – norādīja kapucīnu tēvs Kantalamessa. Tai pašā laikā cilvēku masas dzīvo lielā nabadzībā. Lielai daļai nav pat gabaliņa maizes, ne ūdens malka, ko iedot saviem bērniem. Pāvesta nama teologs atgādināja, ka neviena reliģija nedrīkst būt vienaldzīga tāpēc, ka Dievs, kurš ir visu reliģiju Dievs, nav tā visa priekšā vienaldzīgs.

Tēvs Kantalamessa atgādināja, ka Krustā sistais Kristus pārstāv visus mūsdienu ļaužu atstumtos cilvēkus, visus apspiestos un visus, kurus šī pasaule uzskata par "atkritumiem". Viņš pārstāv visus tos, kurus ieraugot, mēs bieži vien novēršamies un pagriežam muguru. Viņš atgriež tiem Dieva bērnu cieņu. Vārds "Lieldienas" (pesach) nozīmē pāreju – ebreju tautas pāreju no verdzības brīvībā, Kristus pāreju no šīs pasaules pie Tēva un ticīgo pāreju no grēka verdzības uz žēlastību.

19 aprīlis 2019, 18:50