Meklēt

 SUORE E GUARDIE SVIZZERE IN PISTA, ECCO ATHLETICA VATICANA SUORE E GUARDIE SVIZZERE IN PISTA, ECCO ATHLETICA VATICANA 

"Athletica Vaticana" gatavojas maratonam

Nesen ir nodibināta sporta apvienība “Athletica Vaticana”, kura neaprobežojas vienīgi ar fiziskajām aktivitātēm, bet darbojas arī nabadzīgo, invalīdu un migrantu labā, lūdzas, veicina tikšanos starp dažādu reliģiju un kultūru cilvēkiem. 6. aprīlī tā dēvētajā “mākslinieku baznīcā” Piazza del Popolo laukumā notiks Svētā Mise, kurā apvienības locekļi piedalīsies pirms lielā maratona, kas mūžīgās pilsētas ielās tiks rīkots nākamajā dienā.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Kopā ar citiem ar dzeltenbalto Vatikāna karogu skries Oranas bīskaps no Alžīrijas, dominikāņu tēvs Žans Pols Vesko. Viņš ir pirmais bīskaps, kas pievienojies apvienībai “Athletica Vaticana”. Maratona dalībnieku vidū būs arī 10 gadus veca meitene Sāra Vargetto. Viņa gan atradīsies invalīdu ratiņos, ko stums citi skrējēji no Vatikāna. Meitene cieš no neirodeģeneratīvas slimības. Maratonā piedalīsies arī Vito Massimo Katanija, kurš tā vietā, lai kandidētu uz uzvarētāju podiju, palēnina soli, stumdams kādu invalīdu. Katanija ir saņēmis Itālijas prezidenta Serdžo Mattarellas atzinību “sociālo nopelnu kavalieris”.

“Skrienot, savas prioritātes izvēlos sekojošā secībā – vispirms ticība, tad kājas, galva un sirds,” stāsta sportists. Dāvāt sevi citiem, jo īpaši visvājākajiem, viņam nozīmē viscēlāko žestu. “Vispirms gribu būt cilvēks un tikai tad sportists,” saka Katanija. Draugi viņu sauc par “čempionu”, jo dažos maratanoskrējienos viņš ir atskrējis pirmais. Taču Katanija domā, ka patiesie čempioni ir tie, kas katru dienu stājas pretim visdažādākajiem dzīves izaicinājumiem un problēmām. Tie ir vecāki, kas rūpējas, lai būtu labāka nākotne bērniem, jo īpaši, ja bērni cieš no invaliditātes. Čempioni ir arī tie cilvēki, kas izvēlas kalpot vientuļajiem, nabadzīgajiem, slimajiem. “Nesaprotu, ka sportā var ķildoties. Katrs sporta veids ir svētku, nevis ķildu diena, pozitīva izklaide, nevis agresivitāte,” uzskata maratonskrējējs.

Bīskaps Žans Pols Vesko, savukārt, 1989. gadā maratonā Ņujorkā sasniedza personīgo rekordu “2 stundas 52 minūtes”. “Es atklāju, ka motivācija šais garajās distancēs nav vis sacenšanās ar citiem, bet ieklausīšanās pašam sevī,” saka maratonskrējējs un Baznīcas klēra loceklis. Viņš piebilst, ka skriešana ir brīvība, kas jebkuru maršrutu, tai skaitā pilsētas ietvaros, pārvērš plašā apvārsnī. “Pietiek uzaut sporta apavus, lai iekšējais un ārējais universs pārvarētu savus ierobežojumus. Skriešana man nozīmē meditācijas vietu un īpašu iekšējo atvērtību” stāsta Oranas bīskaps. Viņš pauž prieku par to, ka tieši Oranas pilsēta Alžīrijā ir izraudzīta par 2021. gada Vidusjūras baseina valstu sporta spēļu vietu. Tās ir aizsākušās ar mērķi caur sportu komunicēt miera un dialoga starp kultūrām vēsti.

Visbeidzot, jau minētā 10 gadus vecā Sāra. Meitene stāsta, ka viņai patīk  spēlēties, skatīties televizoru un iespēju robežās sportot. Jo īpaši savos invalīdu ratiņos patīkot spēlēt basketbolu. Sāra cieš no idiopātiskā artrīta – retas autoimūnas slimības, kas viņai diagnosticēta pusotra gada vecumā. Kopš 2 gadu vecuma Sāra gandrīz ik dienas iziet fizioterapijas nodarbības. “Sāpes jūtu vienmēr, taču man patīk uzsmaidīt dzīvei,” saka meitene. Pirms gada viņa atklāja prieku, ko sniedz piedalīšanās maratonā. Viņas ratiņus stūma tētis. Šoreiz viņš to darīs kopā ar skrējējiem no “Athletica Vaticana” apvienības.  Viņi Sāru ir pieņēmuši par savas apvienības “goda biedri”. Sāra atceras arī tikšanos ar pāvestu Francisku un Vatikāna apmeklējumu Šveices gvardu pavadībā. Viņi to uzveduši pat Svētā Pētera bazilikas kupolā. Maratons būs vienreizējs piedzīvojums, kuru Sāra gaida ar nepacietību.

18 marts 2019, 14:47