Beta versija

Cerca

Vatican News
Ilustratīvs attēls Ilustratīvs attēls  (AFP or licensors)

Sports – cilvēcības skola un svētdarīšanas līdzeklis

"Dot labāko no sevi" – ar šādu nosaukumu klajā nācis Laju, ģimenes un dzīvības dikastērija dokuments, kas ir veltīts sporta tematam. Sports veicina cilvēka integrālu attīstību un ļauj mums kļūt labākiem – raksta pāvests vēstulē dikastērija prefektam, kardinālam Kevinam Farelam.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Tas, ka sports ir Baznīcas interešu lokā, nav nekas jauns. Baznīca izrāda interesi visam, kas kalpo personai. Jaunajā dokumentā sports tiek parādīts kristīgā skatījumā. Tas ir adresēts sportistiem, skatītājiem, tiesnešiem, treneriem, ģimenēm, priesteriem un draudzēm.

Pirmajā nodaļā tiek pamatots, kāpēc Baznīca interesējas par sportu un kāpēc ir vajadzīga pastorālā aprūpe arī šajā laukā. Baznīcas un sporta "attiecības" balstās uz trīs pīlāriem – fiziskajiem pūliņiem, kas ir vajadzīgi, lai sportists varētu kaut ko sasniegt, morāliskajiem tikumiem, kas atbalsta šos pūliņus, un vēlmi pēc miera, brālības un solidaritātes, ko sports var lieliski veicināt.

Otrajā nodaļā tiek iezīmētas sporta fenomena galvenās līnijas un tas tiek aplūkots mūsdienu kontekstā. Dokumenta autors pievēršas antropoloģiskajam aspektam un runā par sportu kā universālu fenomenu.

Trešajā nodaļā tiek padziļināts jautājums par sporta nozīmi cilvēka dzīvē. Izejot no jau zināmās patiesības par cilvēku kā miesas, dvēseles un gara vienību, tiek padziļināti analizēti daži sportam raksturīgie elementi, kas veido sporta "DNS" un nereti tiek aizmirsti – upurgatavība, atbildības sajūta, noteikumu ievērošana, spēja darboties komandā, prieks, drosme, solidaritāte un harmonija.

Ceturtā nodaļa ir veltīta dažādiem izaicinājumiem un autentisku vērtību veicināšanai caur sportu. Vērtības var kalpot katram sportistam kā stingrs pamats, uz kura stāvot, viņš nepadosies tādām mūsdienās izplatītajām briesmām kā dopings un korupcija.

Piektā nodaļa ir veltīta Baznīcas lielajai lomai šajā caur sportu īstenotajā humanizācijas procesā. Pastorālajam darbam jānotiek mājās, ģimenē, skolā, sporta zālē un draudzē, lai ikviens sportists un skatītājs izkoptu sevī tikumus, kas ir vajadzīgi labam sportistam, labam pilsonim un labam kristietim.

Laju, ģimenes un dzīvības dikastērija izdotais dokuments ir aicinājums paskatīties uz sportu no kristīgā viedokļa. Pāvests jau minētajā vēstulē atgādina:

“ Lai mēs sasniegtu labus rezultātus gan sportā, gan dzīvē, mums ir jādarbojas komandā. Sports ir tā īpašā "vieta", kur cilvēki satiekas, nešķirojot cits citu ne pēc rases, ne dzimuma, ne reliģijas, ne ideoloģijas. ”

Spēlējot komandā un tiecoties sasniegt kopīgu mērķi, mēs piedzīvojam veselīgas sāncensības prieku. Sports ir vienotības un savstarpējas tikšanās "vieta". To labi redzam, kad tēvs spēlē kādu spēli ar dēliem, kad bērni parkā rotaļājas vai kad sportists kopā ar saviem atbalstītājiem svin uzvaru.

Francisks norāda, ka sports ir arī svētdarīšanas un misijas līdzeklis. Baznīcai jābūt par Jēzus Kristus zīmi pasaulē, arī piekopjot dažādus sporta veidus draudzēs, lūgšanu grupās, skolās un asociācijās. Katra izdevība ir laba iespēja, lai atklātu Kristus vēsti. Galvenā lieta ir tā, lai visi ticīgie dotu labāko no sevis un dalītos ar tām dāvanām, ar kurām Dievs katru no viņiem ir apveltījis.

02 jūnijs 2018, 10:59