Beta versija

Cerca

Vatican News
Taipejas ielās Taipejas ielās  (ANSA)

Turpinās Svētā Krēsla un Taivānas diplomātiskās attiecības

Uz vizīti “Ad limina apostolorum” Romā ir ieradušies Taivānas bīskapi. Lai arī katoļticīgo skaits šeit ir tikai 1% no vairāk nekā 22 miljonus lielā iedzīvotāju skaita, Baznīca ir ļoti aktīva, jo īpaši izglītības un veselības aizsardzības jomās.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Katoļticība Taivānā aizsākās 1626. gadā līdz ar piecu spāņu dominikāņu mūku aktivitātēm, savukārt pirmie eiropieši šai salā ieradās gadsimtu iepriekš. Tie bija portugāļu jūrasbraucēji, kas salu nosauca par “Formosa” – “Skaistā”. 1683. gadā  Taivānu sev pievienoja Ķīna. No Pekinas tā palika atkarīga līdz 1895. gadam, kad sala nonāca Japānas rokās. Ķīna Taivānu atguva 1945. gadā, bet jau pēc 4 gadiem tā atdalījās līdz ar komunistu nākšanu pie varas. Ķīnas nacionālistu valdība “Kuomintang” ar Čanu Kaišeku priekšgalā bija spiesta patverties Taivānā. Uz šejieni pārbēga vairāk nekā miljons ķīniešu, kuri nespēja pieņemt komunisma idejas. Tādējādi Taivānā tika nodibināta Ķīnas Republika, ko atbalstīja Rietumu valstis, to skaitā ASV. Taču 1971. gadā, līdz ar amerikāņu un kontinentālās Ķīnas diplomātisko un komerciālo tuvināšanos, Taivāna zaudēja savu pārstāvniecību gan ANO, gan veselā virknē pasaules, jo īpaši Rietumvalstu. Lai attīstītu diplomātiskās attiecības ar kādu valsti, Pekinas valdība joprojām kā nosacījumu izvirza attiecību saraušanu ar Taivānu, jo turpina to uzskatīt par savu teritoriju. Šobrīd diplomātiskās attiecības ar Taivānu ir tikai 20 pasaules valstīm, to skaitā Svētajam Krēslam.

1946. gadā tika nodibinātās Svētā Krēsla un Ķīnas diplomātiskās attiecības. Taču līdz ar komunistu nākšanas pie varas Ķīnā, nunciatūra no Pekinas tika pārcelta uz Taivānu. Runa nebija par Taivānas kā suverēnas valsts atzīšanu, bet gan par apstākļu spiestu ģeogrāfisku pārvietošanos. Lai pasvītrotu šo aspektu, pāvests Pāvils VI 1971. gadā nolēma mainīt sava pārstāvja diplomātisko statusu no “apustuliskā nuncija” uz “atbildīgo par attiecībām”. Svētais Krēsls nolēma vairs neizmantot “Ķīnas Baznīcas Bīskapu konferences” nosaukumu, tās vietā lietojot terminu “Taivānas reģionālā Bīskapu konference”.

Svētais Krēsls ar prieku ir uzņēmis Pekinas un Taipejas diplomātisko tuvināšanos 2008. gadā. Pāvests Benedikts XVI, 2008. gada 8. novembrī pieņemot audiencē Taivānas vēstnieku pie Svētā Krēsla Vanu Leriju Ju Juaņu, novēlēja konstruktīvu dialogu starp “abām Ķīnām”. Šis dialogs starp “abām Ķīnām” veido vienu no vissarežgītākajiem mezgliem, raugoties attiecību perspektīvā starp Svēto Krēslu un Ķīnas Tautas Republiku.

Reliģijai Taivānā tiek piešķirta liela nozīme. Ticīgo šai zemē ir 81%. Salā ir pārstāvētas daudzas reliģijas, to skaitā vesela virkne iezemiešu reliģiju. Liela ticīgo daļa ir budisti un taoisti. Kristieši pieder vairākām denominācijām. Pavisam to ir 3,7% no kopējā iedzīvotāju skaita. Dažādām protestantu kopienām pieder ap 2,7%, bet katoļu, kā jau minēts, Taivānā ir 1%.

14 maijs 2018, 15:47