Francisks žurnālistiem: "Lai jūsu stāstītais kļūst par cerības stāstu!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Uzrunas tekstā, ko Svētais tēvs saviem viesiem iesniedza rakstiskā veidā, tiek izteikta dziļa pateicība par žurnālistu darbu, apzinoties, ka daudzi no viņiem uzņemas dzīvības risku, lai liecinātu par patiesību. Jo īpaši tas notiek konflikta zonās. Godinot tos, kuri ir zaudējuši dzīvības pagājušajā gadā un tos, kuri ir apcietināti tikai tāpēc, ka bijuši uzticīgi savai profesijai, pāvests atzīmē, ka “žurnālistu brīvība paplašina mūsu visu brīvību”. Tāpēc “brīva, atbildīga un korekta informācija ir zināšanu, pieredzes un tikumu bagātība, kas ir jāsargā un jāveicina. Bez tās mēs riskējam vairs neatšķirt patiesību no nepatiesības. Bez tās mēs pakļaujam sevi aizvien augošiem aizspriedumiem un polarizācijām, kas sagrauj pilsonisko līdzāspastāvēšanu un neļauj atjaunot brālīgumu.”
Aprakstot žurnālistiku kā paaicinājumu un misiju, pāvests atzīmē, ka uz sociālās saziņas jomas darbiniekiem gulstas vienreizēja atbildība, kas stiepjas tālāk par vienkāršu faktu atstāstu. “Tam, kā informācija tiek nodota,” teica Francisks, “ir liela nozīme.” “Ir atšķirība starp komunikāciju, kas raisa cerību, ceļ tiltus, atver durvis un komunikāciju, kas pastiprina šķelšanos, polarizāciju un patieso realitāti pasniedz pārāk vienkāršotā veidā.”
“Laba komunikācija prasa izpēti un pārdomas,” vēršoties pie žurnālistiem, turpina pāvests, tā prasa “spēju redzēt un dzirdēt, būt kopā ar atstumtajiem, tiem, kurus pārējie nesaredz un nesadzird, un to sirdīs, kuri jūs lasa, klausās un skatās, un kuri vēlas atšķirt labo no ļaunā, atdzīvināt ilgas pēc labā, par ko jūs vēstat un liecinat.”
Pāvesta pārdomu centrā ir drosme, meklējot patiesību un pozitīvu pārveidošanos. Uzrunā žurnālistiem, viņš atkārto to, ko jau vairākkārt ir teicis savos Vēstījumos Pasaules Komunikācijas dienām, tajā skaitā arī šogad, proti, “klausīties ar sirdi, runāt ar sirdi, sargāt sirds gudrību un dalīties sirds cerībā”. Tāpēc Svētais tēvs aicina izmantot šo Jubilejas gadu kā iespēju “atbrīvot sirdi no visa, kas to korumpē”, lai ar komunikāciju iedvesmotu uz labo un pozitīvo.
Runājot par mūsdienu izacinājumiem, tādiem, kā atkarība no medijiem, pāvests rosina saprātīgi tos izmantot un attīstīt kritisko domāšanu, lai atteiktos no paviršas informācijas uztveršanas. Tāpēc izskan aicinājums mediju speciālistiem sadarboties ar izglītības darba veicējiem un inovatoriem, lai panāktu, ka komunikācija kalpo kopējam labumam.
Izmantojot svētā Pāvila atgriešanās piemēru, Francisks atgādina žurnālistiem, ka viņi var rosināt pozitīvas pārmaiņas caur saviem stāstiem. “Stāsti atklāj, ka esam daļa no dzīvā audekla, diegi, kas savstarpēji savīti cits ar citu,” saka pāvests. “Ne visi stāsti ir labi, bet tie ir jāstāsta,” viņš atzīst. “Ļaunums ir jāredz, lai to novērstu, taču par to ir jāmāk pastāstīt tā, lai neiedragātu trauslos kopējās sadzīves diegus.”
Tikšanās noslēgumā pāvests iedrošināja kristīgos žurnālistus stāstīt cerības stāstus, kas dod spēku dzīvot pat tad, kad tiek vēstīts par ļaunām lietām. “Stāstīt par cerību, nozīmē ļaut cilvēkiem cerēt pret katru cerību un apbruņoties ar skatienu, kas pārveido lietas, padarot tās par tādām, kādas tās varētu būt un kādām tām vajadzētu būt,” noslēgumā sacīja Romas bīskaps.
