Pāvests: mācīsimies no Marijas atvērt sirdi Dieva Vārda darbībai

Silvija Krivteža - Vatikāns

Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucas Nācarete, pie jaunavas, kas bija saderināta ar vīru no Dāvida nama, vārdā Jāzeps. Jaunavas vārds bija Marija. Eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: «Esi sveicināta, žēlastības pilna: Kungs ir ar tevi!» (Lk 1, 26-28).

Dārgie brāļi un māsas, labdien!

Šodien mēs turpinām Jubilejas katehēzi par Kristu, mūsu cerību, koncentrējoties uz Pasludināšanas notikumu. Eņģelis Gabriels tiek sūtīts uz Nācareti, mazu Galilejas ciematu, lai pasludinātu Jaunavai viņas lielo misiju. Marija, «Dieva žēlastības pilna», atver savu sirdi Dieva aicinājumam, neskatoties uz bažām. Pieņemot Vārdu savā miesā, viņa sāk vislielāko misiju, kāda jebkad uzticēta cilvēkam. Viņai jākļūst par tik ļoti gaidītā Mesijas Māti. Mācīsimies no Marijas, Pestītāja Mātes un mūsu Mātes, būt atvērtiem Dieva Vārdam, kas pārveido mūsu sirdis, - aicināja pāvests.

Turpinot uzrunu, Francisks skaidroja, ka Lūkass raksta par Dieva Vārda pārveidojošo spēku, kas piepilda ne tikai Jeruzalemes svētnīcu, bet arī jaunas sievietes, Marijas, nabadzīgo māju. Eņģelis Gabriels – lielo dievišķo pasludinājumu vēstnesis – tiek sūtīts uz ciemu, kas ebreju Bībelē nav pieminēts. Tajā laikā Nācarete bija mazs ciematiņš Galilejā, Izraēlas nomalē, pagānu apdzīvotā apgabalā.

Tieši uz turieni debesu sūtnis nes vēsti, tik lielu un pārsteidzošu, ka Marijas sirds satraucas. Klasiskā sveiciena «miers ar tevi» vietā Gabriels vēršas pie Jaunavas ar vārdiem «priecājies!», «līksmojies!» Šo aicinājumu izmantoja pravieši, pasludinot Mesijas atnākšanu Sionas meitai (sal. Sof 3, 14). Tas ir aicinājums priecāties, ko Dievs adresē savai tautai, kad trimda beidzas un Kungs dara jūtamu savu dzīvo un aktīvo klātbūtni.

Dievs sauc Mariju mīlestības vārdā – kecharitoméne. Šis vārds nozīmē «piepildīta ar dievišķo žēlastību». Marija ir žēlastības pilna. Tas izsaka, ka Dieva mīlestība jau ir iemājojusi un turpina mājot Marijas sirdī. Tas izsaka arī to, cik viņa ir «skaidra» un, pats galvenais, kā Dieva žēlastība ir izveidojusi viņu par savu meistardarbu, par žēlastības pilno, - skaidroja Svētais tēvs.

Šo mīlestības pilno vārdu, ko Dievs piešķir tikai Marijai, pavada mierinājums: «nebīsties!», ko Viņš adresē arī tiem, kuriem uztic svarīgus uzdevumus. «Nebīstieties!» - Dievs saka Ābrahamam, Īzākam, Mozum (sk Rad 15,1; 26,24; At 31,8; Joz 8,1). To Viņš saka arī mums: nebīsties, ej uz priekšu! «Visvarenais» un «neiespējamo lietu» Dievs (Lk 1,37) ir kopā ar Mariju, Viņš ir ar viņu un viņai blakus, Viņš ir viņas pavadonis, viņas galvenais sabiedrotais, mūžīgais «Es-esmu-ar-tevi» (sal Rad 28,15; Izc 3,12).

Eņģelis Gabriels pasludina vēsti Jaunavai, atbalsojot viņas sirdī neskaitāmus Bībeles pantus, kuros ir runāts par Bērna, kas piedzims no viņas, karaliskumu, seno pravietojumu piepildījumu. Vārds no augšienes aicina Mariju kļūt par ilgi gaidītā Mesijas māti. Viņš būs karalis nevis cilvēciskā un miesiskā veidā, bet gan dievišķā, garīgā veidā. Viņa vārds būs «Jēzus», kas nozīmē «Dievs glābj» (sal Lk 1, 31; Mt 1, 21), atgādinot, ka glābj nevis cilvēks, bet vienīgi Dievs. Jēzus ir Tas, kurš piepilda pravieša Isaja vārdus: «Ne sūtnis, ne eņģelis, bet Viņš pats tos izglāba, ar mīlestību un žēlsirdību Viņš tos izglāba, Viņš tos pacēla un atveda pie sevis» (Is 63, 9).

Šī mātišķība satricina Mariju līdz sirds dziļumiem. Un kā gudra sieviete, kura spēj lasīt notikumus (sal Lk 2, 19.51), viņa cenšas saprast, saskatīt, kas ar viņu notiek. Marija nemeklē izskaidrojumu ārpusē, bet gan iekšienē. Un tur, plaši atvērtajā un jūtīgajā sirdī, viņa dzird aicinājumu pilnībā uzticēties Dievam, kurš viņai ir sagatavojis īpašus «Vasarsvētkus».

Un Marija paļaujas: viņa ir «lukturis ar daudzām gaismām». Marija paļaujas, paklausa, atbrīvo vietu. Viņa uzņem Vārdu savā miesā un tādējādi uzsāk vislielāko misiju, kāda jebkad uzticēta cilvēciskai būtnei, uzticēta sievietei. Māsas un brāļi, mācīsimies no Marijas, Pestītāja Mātes un mūsu Mātes, atvērt savas ausis dievišķajam Vārdam, pieņemt to un sargāt, lai tas pārvērstu mūsu sirdis par Viņa klātbūtnes tabernakulu, par viesmīlīgām mājām tiem, kam vajadzīga cerība.

Audiences noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. Vēršoties pie poļu svētceļniekiem, Francisks atgādināja, ka šajās dienās Polijā tiek atzīmēti svētki, kuros tiek godināti vecvecāki. Lai šie svētki palīdz veidot un stiprināt saikni starp paaudzēm. Lūdzu, pieminiet savās lūgšanās arī Ukrainas vecos ļaudis, kuri piedzīvo kara traģēdiju, - aicināja Svētais tēvs.