Pāvests: neviens bērns nedrīkst ciest no ļaunprātīgas izmantošanas
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pagājušajā nedēļā pārdomājām par to, cik svarīgi ir sargāt, uzņemt un mīlēt mazos, - atgādināja pāvests. - Bērni ir jāaizsargā, tomēr simtiem miljonu nepilngadīgo visā pasaulē ir spiesti strādāt. Bērni ir vergi, cilvēku tirdzniecības upuri prostitūcijai, pornogrāfijai un piespiedu laulībām. Jebkāda nepilngadīgo ekspluatācija ir nicināma un pretīga rīcība. Tas ir ne tikai sociāls posts un noziegums, bet arī ļoti smags Dieva baušļu pārkāpums. Neviens bērns nedrīkst ciest no ļaunprātīgas izmantošanas. Pat viens gadījums jau ir par daudz. Tāpēc ir nepieciešams modināt sirdsapziņu un radīt drošu vidi, kurā bērni var mierīgi augt. Vājāko laime veido visu cilvēku mieru, - teica Svētais tēvs.
Plaši izplatītais nabadzības posts, sociālo instrumentu trūkums ģimeņu atbalstam, pēdējos gados pieaugošā atstumtība, kā arī bezdarbs un darba nedrošība ir faktori, kas vistiešākajā veidā apgrūtina arī visjaunākos. Lielpilsētās, kur «kož» sociālā netaisnība un vērojams morālais pagrimums, pusaudži ir ierauti narkotisko vielu izplatīšanā un dažādās nelegālās darbībās. Cik daudz bērnu ir kļuvuši par upuriem! Dažreiz ir traģiski apzināties, ka viņi tiek pamudināti kļūt par citu vienaudžu «sodītājiem», kā arī kaitē paši sev, savai cieņai un cilvēcībai. Un tomēr, kad uz ielas vai pie draudzes baznīcas šie maldu ceļus staigājušie piedāvā sevi mūsu skatienam, mēs bieži vien raugāmies pretējā virzienā. Pāvests pieminēja Loanu, Argentīnā nolaupītu pusaudzi. Nekas nav zināms par viņa likteni. Iespējams, ka tika nolaupīts orgānu izņemšanai. Tas notiek, un visi zina. Daži atgriežas ar redzamām rētām, citi mirst. Tāpēc es šodien vēlējos pieminēt Loanu, - skaidroja Francisks.
Tas no mums pieprasa dziļāk apzināties sociālo netaisnību, kas liek diviem bērniem, kuri, iespējams, dzīvo vienā rajonā vai vienā daudzdzīvokļu mājā, izvēlēties diametrāli pretējus ceļus un likteņus, jo viens no viņiem ir piedzimis nelabvēlīgā ģimenē. Tā ir nepieņemama cilvēciskā un sociālā plaisa: starp tiem, kas var sapņot, un tiem, kam tas liegts. Bet Jēzus vēlas, lai mēs visi būtu brīvi un laimīgi; un, ja Viņš mīl katru vīrieti un sievieti kā savu dēlu un meitu, tad vismazākos mīl ar visu savas sirds maigumu. Tāpēc Viņš lūdz mūs apstāties un ieklausīties cilvēku bez balss, neizglītoto cilvēku ciešanās. Cīņa pret ekspluatāciju, īpaši bērnu ekspluatāciju, ir veids, kā veidot labāku nākotni visai sabiedrībai. Dažu valstu vadītājiem pietika gudrības apstiprināt bērnu tiesības, piebilda Romas bīskaps.
Tāpēc jautāsim: ko es varu darīt? Pirmkārt, mums jāatzīst, ka, ja vēlamies izskaust bērnu darbu, mēs nedrīkstam būt līdzvainīgi. Un tieši kad mēs tādi esam? Tad, kad, piemēram, mēs pērkam produktus, kuru ražošanā tiek izmantots bērnu darbs. Kā es varu ēst un ģērbties, zinot, ka aiz šī ēdiena vai apģērba stāv ekspluatēti bērni, kas smagi strādā, nevis iet skolā? Apzināšanās par to, ko mēs pērkam, ir pirmais solis, lai nebūtu līdzvainīgi. Skatieties, no kurienes nāk šie izstrādājumi. Daži teiks, ka mēs kā indivīdi neko daudz nevaram darīt lietas labā. Tā ir taisnība, kā indivīdi mēs neko daudz nevaram darīt, bet katrs no mums var būt piliens, kas kopā ar daudziem citiem pilieniem var kļūt par jūru. Tomēr arī iestādēm, tostarp baznīcas iestādēm, un uzņēmumiem ir jāatgādina par viņu atbildību: viņi var kaut ko mainīt, novirzot savas investīcijas uzņēmumiem, kas neizmanto vai nepieļauj bērnu darbu. Daudzas valstis un starptautiskās organizācijas jau ir pieņēmušas likumus un direktīvas, kas vērstas pret bērnu darbu, taču var darīt vēl daudz vairāk. Es aicinu arī žurnālistus dot savu ieguldījumu: viņi var palīdzēt palielināt informētību par šo problēmu un rast risinājumus.
Es pateicos visiem, kas nenovēršas, redzot, ka bērni ir spiesti kļūt par pieaugušajiem pārāk agri. Vienmēr atcerēsimies Jēzus vārdus: «Ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši» (Mt 25, 40).
Svētā Terēze no Kalkutas, priecīga strādniece Kunga vīna dārzā, bija visneaizsargātāko un aizmirsto bērnu māte. Ar sava skatiena maigumu un gādību viņa mūs pavada, lai mēs spētu ieraudzīt neredzamos mazos, pārāk daudzus vergus pasaulē, kurus mēs nevaram atstāt netaisnībai. Jo visvājāko laime veido mieru visiem. Un kopā ar Māti Terēzi mēs dodam balsi bērniem:
«Es lūdzu drošu vietu, kur varu spēlēties. Es lūdzu smaidu kādam, kas prot mīlēt. Es lūdzu tiesības būt bērnam, būt par cerību labākai pasaulei. Es lūdzu iespēju augt kā personībai. Vai es varu uz tevi paļauties?» (Sv. Terēze no Kalkutas).
Audiences noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. Vēršoties pie poļu svētceļniekiem, Francisks teica: «Es pateicos mazajiem misionāriem dziedātājiem, kuri šajās dienās dzied Ziemassvētku dziesmas, ejot no mājas uz māju, lai vāktu līdzekļus nabadzīgajiem bērniem misiju valstīs. Ar šiem pūliņiem daudziem jūsu vienaudžiem valstīs, kurās notiek karš, ir iespēja saņemt siltu maltīti, izglītību un medicīnisko aprūpi».
Svētais tēvs apsveica jauniešus, slimniekus, seniorus un jaunlaulātos, aicinot dāsni liecināt par savu ticību Kristum, kurš apgaismo dzīves ceļu. Pāvests ar skumjām sacīja, ka pirmdien Mjanmas Kačinas štata raktuvju rajonā notika zemes nogruvums, kas izdzēsa vairāku cilvēku dzīvības un izpostīja daudzas mājas. «Es esmu tuvu šīs katastrofas skartajiem iedzīvotājiem un lūdzos par upuru ģimenēm. Lai nepietrūkst starptautiskās sabiedrības atbalsta un solidaritātes mūsu brāļiem un māsām, kuri ir nonākuši grūtībās».
Francisks sveica Akva Terme diecēzes un Lungavillas draudzes ticīgos. Viņš aicināja neaizmirst nomocīto Ukrainu, Mjanmu, Palestīnu, Izraēlu un daudzas valstis, kurās notiek karš. «Lūgsimies par mieru. Karš vienmēr ir sakāve. Un lūgsimies arī par ieroču ražotāju siržu atgriešanos, jo viņi ar savu izstrādājumu veicina nāvi».
Pirms vispārējās audiences vienā no Pāvila VI zāles studijām pāvests tikās ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu Caritas direktoriem. Francisks norādīja uz nepieciešamību veidot kultūru, kas ietver rūpes, aizsardzību, viesmīlību un atvērtību, un pateicās viņiem par pašaizliedzīgo kalpojumu trūcīgajiem. Otrdienas pēcpusdienā Svētais tēvs pieņēma audiencē Ticības mācības dikastērija prefektu kardinālu Viktoru Manuelu Fernandezu, Kultūras un izglītības dikastērija prefektu kardinālu Hozē Tolentino de Mendonsu un abu institūciju sekretārus.
