Dzīvais Dieva Vārds mūsu dzīvē
Silvija Krivteža - Vatikāns
Evaņģēlijs pasludina pravietojuma piepildījumu, kas pārpilns ar Svēto Garu. Un tas, kas to piepilda, ir Tas, kurš nāk "ar gara spēku" (Lk 4, 14) - Jēzus, Glābējs, - teica pāvests. Dieva Vārds ir dzīvs: cauri gadsimtiem tas iet kopā ar mums un darbojas mūsu dzīvē ar Svētā Gara spēku. Kungs vienmēr ir uzticīgs savam apsolījumam, ko Viņš īsteno no mīlestības pret cilvēci. Tieši to Jēzus saka Nācaretes sinagogā: "Šodien šie Raksti ir piepildījušies" (Lk 4, 21).
Māsas un brāļi, cik brīnišķīga sakritība! Dieva Vārda svētdienā, ko svinam Jubilejas gada sākumā, tiek pasludināts Lūkasa evaņģēlija fragments, kurā Jēzus atklājas kā Mesija - "svaidīts" (18) un sūtīts "pasludināt Kunga žēlastības gadu" (19). Viņš ir Dzīvais Vārds, kurā pilnībā piepildās visi Raksti. Šodienas svētajā liturģijā mēs kļūstam par Viņa laikabiedriem: arī mēs, pārsteiguma pilni, atveram savas sirdis un prātus, lai klausītos Viņā, jo "Viņš ir tas, kas runā, kad Baznīcā tiek lasīti Svētie Raksti" (Vatikāna II koncila kons. Sacrosanctum Concilium, 7).
Šādā priekpilnas cerības un ticības garā mēs esam aicināti pieņemt seno pravietojumu, kas nāk no Kristus Sirds, pārdomājot piecas darbības, kas raksturo Mesijas misiju. Tā ir unikāla un universāla misija; unikāla, jo Viņš vienīgais var to īstenot; universāla, jo Viņš vēlas tajā iesaistīt visus cilvēkus.
Pirmkārt, Jēzus ir "sūtīts sludināt labo vēsti nabagiem" (18). Tas ir "evaņģēlijs", labā vēsts, ko Jēzus pasludina: Dieva valstība ir tuvu! Kad Dievs valda, cilvēks ir glābts. Kungs nāk apciemot savu tautu, rūpējoties par pazemīgajiem un nabadzīgajiem. Šis Evaņģēlijs ir līdzcietības vārds, kas aicina mūs uz žēlsirdību, piedošanu savam tuvākajam un aktīvu iesaistīšanos sabiedrības dzīvē.
Otrā Kristus darbība ir "pasludināt gūstekņiem atbrīvošanu” (18). Ļaunuma dienas ir skaitītas, jo nākotne pieder Dievam. Ar Gara spēku Jēzus atpestī mūs no grēkiem un atbrīvo mūsu sirdis no visām iekšējām važām, nesot pasaulē Tēva piedošanu. Šis Evaņģēlijs ir žēlsirdības vārds, kas aicina mūs kļūt par dedzīgiem miera, solidaritātes un izlīguma lieciniekiem.
Trešā darbība, ar kuru Jēzus īsteno pravietojumu, ir "dot redzi aklajiem" (18). Mesija mums atver sirds acis, kuras bieži vien apžilbina varas un tukšuma valdzinājums - dvēseles slimības, kas neļauj mums atpazīt Dieva klātbūtni, padarot vājos un cietušos neredzamus. Šis Evaņģēlijs ir gaismas vārds, kas aicina mūs uz patiesību, ticības liecību un dzīves konsekvenci.
Jēzus ceturtā darbība ir "atlaist brīvībā apspiestos" (18). Neviena verdzības forma nav pārāka par Mesijas darbību, kurš savā vārdā dara mūs par brāļiem un māsām. Vajāšanas un nāves cietumi tiek plaši atvērti ar Dieva mīlestības spēku. Šis Evaņģēlijs ir brīvības vārds, kas aicina mūs uz sirds atgriešanos, domu godīgumu un pacietību pārbaudījumos.
Visbeidzot, piektā darbība: Jēzus ir sūtīts "pasludināt Kunga žēlsirdības gadu" (19). Tas ir jauns laiks, kas neiznīcina dzīvi, bet gan atjauno to. Tas ir Jubilejas gads, līdzīgs tam, ko esam iesākuši, ar cerību gatavojoties galīgajai tikšanās reizei ar Pestītāju. Šis Evaņģēlijs ir prieka vārds, kas aicina mūs uz uzņemšanu, sadraudzību un kā svētceļniekiem iet uz Dieva Valstību.
Ar šīm piecām darbībām Jēzus jau ir īstenojis Isaja pravietojumu. Veicis mūsu atbrīvošanu, Viņš pasludina, ka Dievs tuvojas mūsu nabadzībai, atpestī mūs no ļaunuma, apgaismo mūsu acis, salauž apspiestības jūgu un ieved mūs laika un vēstures līksmībā, kurā Viņš ir klātesošs, lai ietu kopā ar mums un vestu mūs uz mūžīgās dzīves godību. Pestīšana, ko Viņš mums dāvā, vēl nav pilnībā īstenojusies, un tomēr kariem, netaisnībai, sāpēm un nāvei nebūs pēdējā vārda pār zemes tautām un mūsu vēsturi: jo Evaņģēlijs ir dzīvs un drošs vārds, kas nekad nepieviļ.
Brāļi un māsas, svētdienā, kas īpašā veidā veltīta Dieva Vārdam, pateiksimies Tēvam par to, ka Viņš uzrunā mūs ar savu Vārdu, kas tapis cilvēks pasaules pestīšanai. Tas ir notikums, par kuru runā visi Svētie Raksti, kuru patiesie autori ir cilvēki un Svētais Gars (sal. Vatikāna II koncils, Dogmatiskā konstitūcija Dei Verbum, 11). Visa Bībele piemin Kristu un Viņa darbu, un Gars to aktualizē mūsu dzīvē un vēsturē. Kad mēs lasām Svētos Rakstus, lūdzamies un studējam tos, mēs saņemam ne tikai informāciju par Dievu, bet Garu, kas mums atgādina visu, ko Jēzus teica un darīja (sal. Jn 14, 26). Tādējādi mūsu sirds, ticības iedegta, cerībā gaida Dieva Valstības atnākšanu.
Ar degsmi atsauksimies Kristus aicinājumam! Kungs mūs neuzrunā kā klusus klausītājus, bet kā lieciniekus, aicinot mūs sludināt Labo vēsti visos laikos un visās vietās. Tāpēc apņemsimies nest priecīgo vēsti nabagiem, pasludināt gūstekņiem atbrīvošanu un aklajiem redzes atgūšanu, apspiestajiem palaišanu brīvībā un Kunga žēlsirdības gada pasludināšanu. Tad mēs pārveidosim pasauli saskaņā ar Dieva gribu, kurš to ir radījis un atpestījis no mīlestības.
