Novērst mākslīga intelekta ļaunprātīgas izmantošanas riskus

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvesta iepriekš sagatavotās uzrunas tekstā lasām, ka vispirms viņš pateicas akadēmiķiem par antropocēna un mākslīgā intelekta tematu izvēli saviem pētījumiem un to diskutēšanu šī gada plenārsēdē. “Mūs visus arvien vairāk uztrauc tas, ka cilvēce nopietni ietekmē dabu un ekosistēmas”, viņš raksta. “Es uzzināju, ka viens no jums, Pauls Kritzens, aprakstot šo ietekmi uz radību, nosauca to par Antropocēna laikmetu.  Daži jūsu Akadēmijas locekļi bija vieni no pirmajiem, kas apzināja pieaugošo cilvēka darbības ietekmi uz radību un pētīja ar to saistītos riskus un problēmas. Antropocēna laikmets patiešām atklāj arvien dramatiskākas sekas uz dabu un cilvēkiem, jo īpaši kas attiecas uz klimata krīzi un bioloģiskās daudzveidības zudumu”.

Tādēļ Francisks pateicas Pontifikālās zinātņu akadēmijas locekļiem par to, ka tie turpina pievērsties šāda veida jautājumiem, īpaši ņemot vērā to ietekmi uz nabadzīgajiem un atstumtajiem. Zinātnes, kas cenšas iepazīt un izprast fizisko pasauli, nekad nedrīkst aizmirst, ka ir svarīgi izmantot iegūtās zināšanas, lai veicinātu cilvēku un visas cilvēces kopumā cieņu.

Tā kā pasaule saskaras ar nopietnām sociālām, politiskām un vides problēmām, mēs skaidri redzam, ka ir steidzami nepieciešams plašāks konteksts, kurā iekļaujoša publiskā diskusija būtu balstīta ne tikai uz dažādu zinātnisko disciplīnu informāciju, bet arī uz visu sabiedrības slāņu līdzdalību.  Šajā sakarā pāvests apliecina, ka atzinīgi vērtē to, ka Akadēmija dažādajās konferencēs pievērš uzmanību atstumtajiem un nabadzīgajiem cilvēkiem, iesaistot sarunās arī iezemiešus un viņu gudrību.

Šogad plenārsēdes laikā tiks aplūkotas arī jaunās zināšanas un inovācijas, kā arī ar tām saistītās iespējas zinātnes un planētas veselības labā. “Es īpaši domāju par izaicinājumiem, ko rada mākslīgā intelekta attīstība”, saka Francisks. “Šāda attīstība var nākt par labu cilvēcei, piemēram, veicinot inovācijas medicīnas un veselības aprūpes jomā, kā arī palīdzot aizsargāt apkārtējo vidi un ļaujot ilgtspējīgi izmantot resursus, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Tomēr, kā redzam, tai var būt arī nopietnas negatīvas sekas attiecībā uz iedzīvotājiem, jo īpaši bērniem un neaizsargātiem pieaugušajiem. Turklāt ir jāapzinās un jānovērš mākslīgā intelekta manipulatīvās izmantošanas riski, lai veidotu sabiedrisko domu, ietekmētu patērētāju izvēli un iejauktos vēlēšanu procesos”.

Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs uzsver, ka šie izaicinājumi mums atgādina par visa zinātnes un tehnikas progresa cilvēcisko un ētisko dimensiju. Tāpēc viņš kārtējo reizi pauž Baznīcas pārliecību, ka jauno tehnoloģiju attīstības pamatā ir jābūt ikviena cilvēka personas cieņai un brālībai.  Tehnoloģiju attīstību, kas neveicina visas cilvēces dzīves kvalitātes uzlabošanos, bet, gluži pretēji, padziļina nevienlīdzību un konfliktus, nekad nevar uzskatīt par patiesu progresu. Šajā ziņā ir jāpievērš lielāka uzmanība mākslīgā intelekta ietekmei uz atsevišķām tautām un starptautisko sabiedrību un jāpēta šī ietekme. Pontifikālā zinātņu akadēmija strādā pie tā, lai ierosinātu atbilstošas normas ar mērķi novērst riskus un veicināt ieguvumus šajā sarežģītajā jomā. 

Teksta noslēgumā lasām, ka, laikā, kad krīzes, kari un draudi pasaules drošībai šķiet dominējoši, ieguldījums zināšanu attīstībā ir vēl jo svarīgāks globālā miera un starptautiskās sadarbības labā.