Grāmatā "El Sucesor" Francisks dalās atmiņās par Benediktu XVI
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētā tēva atmiņas ir publicētas 3. aprīlī iznākušajā grāmatā-intervijā “El Sucesor”. Francisku intervēja žurnālists Haviers Martinezs Brokals. “Viņš man palīdzēja augt,” skaidro pašreizējais pāvests, “viņš bija pacietīgs. Ja kaut kas viņam nepatika, viņš pārdomāja trīs, četras reizes, pirms to pateikt. Viņš man palīdzēja augt un deva man brīvību pieņemt lēmumus”. Francisks pastāstīja par attiecībām, kas gandrīz 10 gadus, dzīvojot Vatikānā, ir saistījušas viņu ar emeritēto pāvestu: “Viņš deva man brīvību, nekad neiejaucās. Kādā gadījumā, kad bija pieņemts viņam nesaprotams lēmums, viņš man lūdza paskaidrojumus ļoti dabiskā veidā. Viņš teica: “Redzi, es šo nesaprotu, bet lēmums ir tavās rokās”. Es paskaidroju viņam iemeslus un viņš bija ļoti apmierināts”.
Grāmatā Francisks skaidro, ka viņa priekšgājējs nekad nav izrādījis pretošanos pret kādu viņa lēmumu: “Viņš nekad man neliedza savu atbalstu. Varbūt bija kaut kas, ar ko viņš nebija vienisprātis, taču nekad to neteica”.
Pāvests atceras arī savu tikšanos ar Benediktu XVI 2022. gada 28. decembrī, kad pēdējo reizi redzēja viņu dzīvu: “Benedikts gulēja gultā. Viņš vēl bija pie samaņas, bet nespēja parunāt. Viņš skatījās uz mani, paspieda manu roku, saprata to, ko teicu, bet nespēja izrunāt ne vārda. Šādā veidā paliku ar viņu kādu laiku, skatoties uz viņu un turot viņa roku savējā. Ļoti labi atceros viņa gaišās acis... Teicu viņam kādu labu vārdu un viņu svētīju. Šādā veidā mēs atvadījāmies”.
Kas attiecas uz kontinuitāti starp pontifikātiem, Francisks saka: “Tas, ko redzu pēdējos pāvestos, ir tas, ka ikvienu pēcteci raksturo kontinuitāte, kontinuitāte un atsķirība”, jo “kontinuitātē katrs ir ienesis savu personīgo harizmu... Vienmēr pastāv kontinuitāte, nevis pārrāvums”.
Francisks stāsta arī par kādu īpašu gadījumu, kurā Benedikts XVI viņu aizstāvēja. “Mums bija ļoti skaista saruna, kad daži kardināli bija aizgājuši pie viņa, parsteigti par maniem vārdiem par laulību, un viņš tiem bija sniedzis skaidru atbildi. Kādu dienu kardināli bija ieradušies viņa mājās, lai apsūdzētu mani viņa priekšā par to, ka es veicinot homoseksuālu pāru laulību. Benedikts neuztraucās, jo ļoti labi zināja, ko es domāju. Viņš tos citu pēc cita uzklausīja, nomierināja un visu tiem paskaidroja. Tas bija pēc tam, kad es biju teicis, ka laulība ir sakraments un tāpēc to nedrīkst piešķirt homoseksuāliem pāriem, taču kaut kādā veidā šo personu situācijai ir nepieciešams piešķirt kādas garantijas, vai civilo aizsardzību. Teicu, ka Francijā pastāv “civilo savienību” formula, kas pirmajā acumirklī var likties laba opcija, jo tā neprasa laulību. Piemēra pēc domāju par trim pensionētām sirmgalvēm, kuras nepieciešamības gadījumā var dalīties veselības aprūpē, mantojumā, mājoklī, utt. Gribēju teikt, ka man tas šķita interesants risinājums. Taču, dažas personas devās pie Benedikta, lai teiktu, ka es stāstu herēzes. Viņš šīs personas pieņēma un ar lielu cēlumu palīdzēja tām atšķirt lietas... Viņš tām teica: “Tā nav herēze”. Lūk, kā viņš mani aizstāvēja! Viņš mani aizstāvēja vienmēr”.
Pāvests Francisks atbildēja arī uz žurnālista jautājumu par grāmatām, kas iznāca tūlīt pēc emeritētā pāvesta nāves: “Man tās izraisīja lielas sāpes, proti, ka bēru dienā tiek publicēta grāmata, kas mani apgrieza kājām gaisā, stāstot par lietām, kas nav patiesas. Tas ir ļoti bēdīgi. Bez šaubām, mani tas neievaino, nepakļauj ietekmei. Taču, man bija sāpīgi, ka izmantots tika Benedikts. Grāmata bija nopublicēta tieši bēru dienā un es to uztvēru kā pietātes un cilvēcības trūkumu.”
Visbeidzot, pāvests žurnālistam Havieram Martinezam Brokalam atklāja, ka ir licis pārskatīt pāvestu ekzekviju kārtību, paskaidrojot, ka Benedikta XVI bēru vigīlija bija pēdējā, kurā pāvesta miesas atrodas ārpus zārka, novietotas uz katafalka ar spilveniem. Lai no pāvestiem turpmāk “atvadītos un viņi tiktu apbedīti tāpat kā jebkurš cits Baznīcas dēls, proti, ar cieņu, kā katrs kristietis”.
