Francisks dāvinās Zelta Rozi ikonai "Salus Populi Romani"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Zelta Rozei ir senas saknes un tā simbolizē pāvesta svētību. Tradīcija to pasniegt aizsākās viduslaikos, un gadsimtu gaitā pāvesti to ir dāvinājuši klosteriem, svētnīcām, karaļiem un citām ievērojamām personām, atzīstot īpašus nopelnus ticības un sabiedrības labā.
Ar Zelta Rozes pasniegšanu pāvests Francisks vēlas izcelt dziļo garīgo nozīmi, kāda “Salus Populi Romani” ikonai ir Katoliskajā Baznīcā. Arī Santa Maria Maggiore bazilika izceļas ar to, ka tā ir vissenākā Dievmātei veltītā svētnīca Rietumu pasaulē. Zelta Roze, ko ikonai dāvinās Francisks, nav vienīgā, kas tai jau ir tikusi dāvināta. Pirmo pasniedza pāvests Jūlijs III 1551. gadā. Arī viņš, tāpat kā pašreizējais pāvests, bija liels Dievmātes godinātājs tieši šīs ikonas priekšā. Savu pirmo Svēto Misi viņš celebrēja pie Ziemassvētku atveidojuma altāra – “Altare del Presepe”. 1613. gadā pāvests Pāvils V Zelta Rozi pasniedza sakarā ar “Salus Populi Romani” pārnešanu uz jauno kapelu, kas tika ierīkota tieši priekš ikonas uzglabāšanas.
Bazilikā nav saglabājušās liecības par to, kur ir palikušas abas minētās Rozes. Iespējams, tās pazuda Napoleona invāzijas laikā. Pēc tam, kad ir pagājuši 400 gadi, Romas bīskaps atkal ir izvēlējies izdarīt redzamu žestu, apliecinot savu mīlestību pret Jaunavu Mariju, kas attēlota ikonā. Santa Maria Maggiore bazilikas ārkārtējais komisārs, lietuviešu tautības arhibīskaps Rolandas Makrickas, uzzinot par pāvesta nodomu, pauda prieku, sakot: “Zelta Rozes dāvana ir vēsturisks žests, kas redzamā veidā izsaka pāvesta Franciska ciešo saikni ar Dieva Māti, ko šajā svētnīcā ticīgie godina ar titulu “Salus Populi Romani”. Dieva tauta gūs vēl lielāku garīgo un devocionālo saišu stiprinājumu ar Vissvētāko Jaunavu Mariju. Lūgsim no “Salus Populi Romani” miera dāvanu visai pasaulei!”
Vissenākie vēsturiskie dokumenti par Zelta Rozi aizsniedzas līdz pāvesta Leona IX pontifikātam, kas ilga no 1049. līdz 1054. gadam, kad Sankruāanplēnas (Sainte Croix en Plaine) benediktiešu abate no Vofenhainas Elzasā uz Romu katru gadu pirms “Laetare”, jeb ceturtās Gavēņa svētdienas, sūtīja divas unces smagu zelta rozi. Kopš XII pāvests šajā dienā to svētīja un no Jeruzalemes Svētā Krusta bazilikas kā debesu Jeruzalemes simbola, procesijā nesa uz Laterāna pili, kur sniedza Romas prefektam – “Praefectus Urbi” par zīmi, ka viņš atzīst Romas pilsētas prestižu. Savukārt, prefekts izrādīja savu pakļautību pāvestam, noskūpstot viņa kurpi. Roze tajā laikā tika bagātināta ar smaržvielām.
Pāvesta Inocenta III laikā, kura pontifikāts ilga no 1198. līdz 1216. gadam, Zelta Roze simbolizēja Kristus dievišķību, miesu un dvēseli, kur zelts kalpoja par dievišķības, smaržas par cilvēcības un balzāms par racionālā gara simboliem. Savukārt, Honorijs III, kurš pāvesta tronī kāpa 1216. gadā un valdīja līdz 1227. gadam, divos sprediķos norādīja, ka Roze simbolizē Vissvēto Trīsvienību, kur zelts ir Tēva varas, smaržas Dēla gudrības un balzāms Svētā Gara mīlestības simbols, kurš savieno Tēva un Dēla personas.
Kopš XIII gadsimta pāvesti Zelta Rozi sāka dāvināt, apliecinot pateicību un viesmīlību. Inocents IV (1243-1254) to pasniedza kanoniķu kapitulam Lionā par to, ka viņš šeit tika uzņemts laikā no 1245. līdz 1251. gadam.
Kā pateicības un atzinības zīmi pāvesti visus turpmākos gadsimtus Zelta Rozi dāvināja karaļiem un karalienēm. Kā pirmā to saņēma Izabella no Kastīlijas 1493. gadā. Viņai to uzdāvināja pāvests Inocents VIII. 1555. gadā no pāvesta Pija IV to saņēma Skotijas karaliene Marija Stjuarte. Abas valdnieces īpašā veidā rūpējās par Romas Katoliskās Baznīcas vērtību sargāšanu. Zelta Rozi izpelnījās arī dažas pilsētas, kas aizsargāja katolisko ticību. Tā, piemēram, 1658. gadā no pāvesta Aleksandra VII to saņēma Sjēnas katedrāle, bet no Benedikta XIV Boloņas metropolija.
Kopš XVII gadsimta pāvestu dāvinājums galvenokārt tika adresēts sievietēm, baznīcām un bazilikām. Svētā Pētera bazilika Vatikānā gadsimtu gaitā ir saņēmusi piecas Zelta Rozes. Kopš Vatikāna II koncila pēc svētā Pāvila VI vēlēšanās, to sāka dāvināt tikai ievērojamām mariāniskajām svētnīcām. Pirmā 1964. gadā tika uzdāvināta Kristus Dzimšanas bazilikai Betlēmē.
