Pāvests: Svētajā Zemē valda bezgala lielas ciešanas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Padomes tikšanās notiek Romā no 6.-10. novembrim. Tā veltīta formācijas tematam. Francisks savā uzrunā norādīja uz četrām vadlīnijām – ievada un pastāvīgo formāciju, darbību un garīgumu, - kas ir simboliski attēlotas uz krusta, kura emblēma rotā ordeņa locekļu tērpus. Formācija ir vajadzīga kandidātiem, kuri grib iestāties ordenī, bet ordeņa locekļiem ir vajadzīga pastāvīgā formācija. Bez tam apmācība ir vajadzīga tiem, kuri ir aicināti ieņemt atbildīgus amatus: runa ir par garīgo formāciju, lai cilvēks apzinātos savu augsto morālo pienākumu, ko uzņēmās altāra priekā, kā arī – apmācība attiecībā uz pasākumu organizēšanu un resursu administratīvo pārvaldību, lai nepārtraukti un piemēroti atbildētu Svētās Zemes vajadzībām.
Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordenis gan sadarbojas ar vietējo Baznīcu, iesaistoties savu draudžu un sabiedrības aktivitātēs, gan arī sniedz dažāda veida palīdzību Svētajai Zemei. Tas iesaistās izglītībā, ticības uzturēšanā, dažādu projektu īstenošanā, Baznīcas vajadzību aizstāvēšanā un darbā ar svētceļniekiem.
Pāvests mudināja klātesošos dzīvot tā, lai viņu veltīšanās Kristum aptvertu visu dzīvi un viņu mīlestība būtu vērsta uz katru tuvāko. Viņš uzsvēra, ka lūgšanai ir jāiet roku rokā ar uzmanības pilnu un kvalitatīvu kalpošanu brāļiem un māsām. Iesaistoties iepriekš minētajos kalpošanas veidos, ordeņa locekļi piedalās žēlsirdības noslēpumā. Viņu īpašais pienākums konkrētā veidā būt solidāriem ar vistrauslākajiem sabiedrības locekļiem – ar veciem ļaudīm, slimniekiem un bēgļiem. Šajā kontekstā Francisks atgādināja jau Vecajā Derībā atkārtoto pamudinājumu rūpēties par atraitni, bāreni un svešzemnieku.
Svētais tēvs precizēja, ka formācija notiek visas dzīves garumā, un runa ir par augšanu un palīdzēšanu augt “universālā un iekļaujošā tuvākmīlestībā”. Šajā mīlestībā jābūt gudriem un radošiem. Uzrunas noslēgumā pāvests īpaši pievērsās Svētajai Zemei, sakot: “Diemžēl, mēs esam aculiecinieki traģēdijai, kas risinās tieši vietās, kur Kungs dzīvoja, kur Viņš ar savu cilvēcību mācīja mīlēt, piedot un darīt visiem labu. Mēs redzam, ka šajās vietās valda bezgala lielas ciešanas, kas īpaši skar daudzus nevainīgos. Tik daudz ir nevainīgo mirušo”. Francisks apliecināja savu garīgo tuvumu visiem klātesošajiem, kuri, kā viņš sacīja, “noteikti izdzīvo šo padomes tikšanos, daloties Jeruzalemes Mātes Baznīcas lielajās sāpēs un lūdzot miera dāvanu”.
