Pāvests tiekas ar svētā Džovanni Skalabrini dibināto kongregāciju locekļiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētā Džovanni Battista Skalabrini dibināto sieviešu un vīriešu kongregāciju piederīgie, pēc viņa vēlēšanās, ir misionāri un misionāres plašajā pasaulē. Pjačencas bīskaps, kurš dzīvoja XIX un XX gadsimtu mijā, konsakrētajiem ļaudīm mācīja rūpēties par tiem, kuri atstāj savu zemi, lai meklētu labāku nākotni citviet. Tajā laikā uz Amerikas kontinentu plūda daudzi itāļu migranti, tāpēc svētais Džovanni Skalabrini izjuta aicinājumu palīdzēt šiem cilvēkiem gan materiālā, gan garīgā veidā, lai neviens no viņiem, palicis vienatnē, nepazustu un nenomaldītos no ticības.
Pāvests aicināja mācīties no Skalabrini piemēra un pasaulē izplatīt tuvības, gādības un pieņemšanas mentalitāti, jeb svētā Pāvila VI vārdiem runājot, likt pieaugt “mīlestības civilizācijai”. Tajā pašā laikā Francisks piebilda, ka būtu utopiski uzskatīt, ka to visu varētu īstenot ar cilvēciskajiem spēkiem vien.
Francisks rosināja uzklausīt Svētā Gara pamudinājumus un vēsturē rīkoties saskaņā ar Dieva vadību un no Viņa nākošo enerģiju, proti, “ļaut sevi pārņemt bezgalīgajam maigumam un darīt visu saskaņā ar Dieva gribu, kas ne vienmēr sakrīt ar mūsējo”. Pāvests aicināja atpazīt Dievu svešiniekā, atcerēties, ka Vecajā Derībā ir izteikts aicinājums parūpēties par atraitni, bāreni, svešinieku, un Dievā rast spēku beznosacījumu mīlestībai.
“Nav misijas bez lūgšanas,” sarunājoties ar svētā Džovanni Skalabrini garīgajiem dēliem un meitām, pāvests neaizmirsa pievērst uzmanību arī šim svarīgajam aspektam. Viņš īpaši uzsvēra Euharistijas adorācijas nozīmi. Viņa skatījumā šodien ir pazaudēta adorācijas jēga. Ir daudz skaistu lūgšanu, bet mūsdienu mentalitāte ir likusi piemirst adorāciju klusumā. “Lūdzu, atcerieties to! Lūdzu, atcerieties,” piekodināja Svētais tēvs. “Bez lūgšanas nav misijas,” paskaidroja Francisks. Tikšanās beigās viņš pateicās skalabriešiem par darbu visā pasaulē un atsauca atmiņā viņu labo veikumu arī Buenosairesā.
