Meklēt

Pāvesta Vēstījums Pasaules Pārtikas dienā 2023

Pāvests ir nosūtījis vēstījumu ANO izsludinātajā Pasaules Pārtikas dienā, to adresējot Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram Cju Dunju.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 “Pasaules Pārtikas diena tiek atzīmēta apstākļos, kad nabadzība un ciešanas nepamet daudzus mūsu brāļus,” vēstījuma ievadā raksta Francisks. Viņš novēl, lai trūkumcietēju sauciens pamodina sirdsapziņas un atgādina, ka bads un nepietiekams uzturs, kas smagi skar daudzus cilvēkus, ir netaisnību un nevienlīdzības rezultāts. Daudzi tiek atstāti “dzīves ceļmalā”, kamēr dažiem tas ļauj dzīvot bezrūpībā un pārmērībās. Tas attiecas ne tikai uz ēdienu, bet arī uz visiem būtiskajiem resursiem, kuru nepieejamība daudziem cilvēkiem laupa Dieva dāvāto cieņu. “Tas, bez šaubām, ir smags cilvēciskās cieņas aizskārums, par ko būtu jāsarkst visai cilvēcei un jāmobilizējas starptautiskajai kopienai,” norāda pāvests.

Romas bīskaps atzīmē, ka šī gada Pasaules Pārtikas dienas temats, kas saucas “Ūdens ir dzīvība, ūdens ir pārtika. Neatstāt nevienu nopakaļ”, liek izcelt šī resursa neaizvietojamo vērtību visām dzīvajām būtnēm uz mūsu planētas. Tāpēc Francisks mudina plānot un īstenot ūdens apsaimniekošanu “prātīgā, uzmanīgā un ilgtspējīgā veidā”, “lai visi varētu gūt no tā labumu un apmierināt savas būtiskās vajadzības”.

 “Ūdens ir dzīvība, jo tas nodrošina izdzīvošanu, tomēr, šobrīd šo resursu apdraud smagi kvantitātes un kvalitātes izaicinājumi. Daudzās planētas vietās mūsu brāļi ir slimi un mirst tieši dzeramā ūdens trūkuma, vai nepietiekamības dēļ,” atgādina pāvests. Viņš norāda, ka sausums, ko rada klimata izmaiņas, par neauglīgiem ir padarījis plašus reģionus un izraisījis milzīgus zaudējumus ekosistēmām un tautām. “Ūdens resursu patvaļīga apsaimniekošana, to bezatbildīga izmantošana un saindēšana, visvairāk apdraud nabadzīgos, un ir smags noziegums to priekšā, pret kuriem nevaram palikt nolaistām rokām,” teikts vēstījumā. 

Atsaucoties uz encikliku “Laudato si”, pāvests aicina apzināties, ka “pieeja drošam dzeramajam ūdenim ir būtiskas, fundamentālas un universālas cilvēka tiesības, jo no tām ir atkarīga cilvēku izdzīvošana. Tāpēc tas ir nepieciešamais nosacījums, lai tiktu pildītas citas cilvēktiesības” (30). Francisks norāda, ka vairāk līdzekļu ir jāinvestē infrastruktūrās, notekās, notekūdeņu sanitārajās un attīrīšanas sistēmās, jo īpaši attālajās un vāji attīstītajās agrārajās zonās. Tikpat svarīgi ir izstrādāt izglītības un kultūras programmas, kas sensibilizētu sabiedrību, lai tā respektē un aizsargā šo primārās nozīmes labumu. “Ūdeni nedrīkst uzskatīt par vienkāršu preci, par apmaiņas produktu, vai spekulācijas objektu,” uzsver pāvests.

 “Ūdens ir pārtika,” atsaucoties uz Pārtikas dienas tematā ietverto apgalvojumu, Francisks paskaidro, ka tam ir būtiska nozīme, lai garantētu pārtikas drošību, jo ūdens ir ražošanas līdzeklis un lauksaimniecībā nepieciešama sastāvdaļa. Pāvests aicina veicināt programmas, kas ļautu izvairīties no ūdens zaudējumiem lauku irigācijā. Izskan arī aicinājums izmantot tādus pesticīdus, kā arī organisko un neorganisko mēslojumu, kas nepiesārņo ūdeni; pieņemt mērus, kas turpinātu nodrošināt pieeju ūdens resursiem un ļautu izvairīties no tā, ka to trūkums kļūtu par konfliktu cēloni starp kopienām, tautām un nācijām.

 “Bez tam,” norāda pāvests, “zinātnei, kā arī tehnoloģiskajai un digitālajai inovācijai ir jākalpo par līdzsvara nodrošinājumu starp patēriņu un pieejamajiem resursiem, izvairoties no negatīvas ietekmes uz ekosistēmām un no vides apdraudējuma. Tāpēc starptautiskajiem organismiem, valdībām, pilsoniskajai sabiedrībai, uzņēmumiem, akadēmiskajām un pētniecības iestādēm, kā arī citām vienībām ir jāapvieno idejas, lai ūdens būtu par visu cilvēku mantojumu, lai tas tiktu vienlīdzīgāk sadalīts un apsaimniekots ilgtspējīgā un racionālā veidā.”

Vēstījuma noslēgumā Francisks apliecina, ka Pasaules Pārtikas dienas uzdevums ir arī atgādināt, ka tā dēvētā “atkritumu kultūra” ir stingri jāapkaro ar rīcību, kas prasa atbildīgu un lojālu sadarbību no visiem. “Mūsu pasaule ir savstarpēji atkarīga un tā nevar atļauties šķelšanos valstu blokos, kuras rūpējas par savām interesēm netaisnīgā un sagrozītā veidā,” raksta pāvests. Viņš aicina domāt un rīkoties kopienas un solidaritātes garā, labumu sadalē cenšoties piešķirt prioritāti visiem, nevis tikai dažiem.

Uzrunājot ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoru, pāvests izsaka nožēlu, ka šodien notiek “skandaloza polarizācija” starptautiskajās attiecībās, ko izraisa krīze un sadursmes. Ieroču ražošanai un tirdzniecībai tiek atvēlēti milzīgi finanšu līdzekļi un tehnoloģiskās inovācijas, kurus varētu izmantot, lai par visu cilvēku dzīvības un progresa avotu kalpotu ūdens. Francisks norāda arī, ka nekad vēl nav bijis tik nepieciešams veicināt dialogu un kaldināt mieru, kā šobrīd. “Baznīca nepagurst sēt šīs vērtības, kas spēj veidot civilizāciju, kurā būtu rodama mīlestība un savstarpēja cieņa. Tā vēlas būt par bāku, pēc kuras vadīties, strādājot vispirms to brāļu labā, kuri cieš visvairāk, tādu, kādi ir izsalkušie un izslāpušie,” raksta pāvests.

Svētais tēvs izsaka pateicību ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijai par to, ko tā dara lauksaimniecības attīstībā, lai katrai personai būtu pieejama veselīga un pietiekama pārtika un ūdens. Pāvests piesauc bagātīgas debesu svētības tiem, kuri cīnās par labāku un brālīgāku pasauli.

16 oktobris 2023, 18:46