Francisks aicina pavērt plašākus un drošākus migrācijas ceļus
Frančeska Sabatinelli, Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests kopā ar Sinodes dalībniekiem bija sapulcējušies migrantiem veltītā pieminekļa “Angel Unawares” priekšā un lūdzās par tiem, kas ir zaudējuši dzīvību emigrējot, par viņu ģimenēm, kā arī par tiem, kas izdzīvojuši, un kas joprojām atrodas ceļā. Uzkavējoties pie līdzības par Labo Samarieti (Lk 10, 25-37), Francisks norādīja uz briesmām, ar kādām sastopas tie, kuri meklējot labākas dzīves apstākļus, šķērso tuksnešus, mežus, upes un jūras:
“Cik daudz brāļu un māsu šodien atrodas tādā pašā situācijā, kā ceļinieks līdzībā? Daudz! Cik daudzi tiek aplaupīti, izģērbti un pārmeklēti ceļā? Viņi dodas prom no mājām, nežēlīgu cilvēktirgotāju piemānīti. Vēlāk tie tiek pārdoti kā apmaiņas prece. Viņi tiek sekvestrēti, ieslodzīti, izmantoti un padarīti par vergiem. Tiek pazemoti, spīdzināti un izvaroti. Un daudzi, daudzi mirst nesasnieguši mērķi. Migrantu ceļi mūsu laikos ir pilni ar ievainotiem vīriešiem un sievietēm, kas atstāti pusdzīvi, ar brāļiem un māsām, kuru sāpes kliedz Dieva priekšā. Bieži vien tie ir cilvēki, kuri bēg no kara un terorisma, kā to, diemžēl, redzam mūsu dienās.”
Pāvests atzīmēja, ka šodien, tāpat kā Labā Samarieša laikā, ir, kuri redz, bet paiet garām, sevi attaisnojot egoisma, vienaldzības, baiļu dēļ. Savukārt, ko saka Evaņģēlijs par Labo Samarieti?
“Tas saka, ka viņš redzēja ievainoto vīru un par viņu iežēlojās. Tā ir atslēga – līdzjūtība ir Dieva zīmogs mūsu sirdī. Dieva stils ir tuvība, līdzjūtība un maigums. Tas ir Dieva stils. Un līdzjūtība ir Dieva zīmogs mūsu sirdī.”
Francisks piebilda, ka līdzjūtība ir atslēga pie virziena maiņas, kuras auglis ir brālīgums:
“Tapat kā Labais Samarietis, esam aicināti būt tuvi visiem ceļiniekiem, lai paglābtu viņu dzīvību, apkoptu viņu brūces, mazinātu sāpes. Daudziem, diemžēl, ir pārāk vēlu un neatliek vairs nekas cits, kā raudāt pie viņu kapa, ja tāds ir. Par kapu daudziem ir kļuvusi Vidusjūra. Taču, Kungs pazīst katra seju un to neaizmirst.”
Labais Samarietis, steidzoties palīgā nabaga ceļiniekam, izpilda četras darbības, kas īsumā apraksta rīcību pret migrantiem. Pāvests norādīja, ka tās ir “pieņemt”, “pasargāt”, “veicināt cieņu” un “integrēt”. Migrācijas šodien raisa kritiskas situācijas, taču tās var raisīt arī “ietverošākas, skaistākas, mierīgākas sabiedrības” iespējas. Francisks aicināja:
“Mums visiem ir jāpacenšas darīt drošāku ceļu, lai šodienas ceļinieki nekrīt par laupītāju upuriem. Ir nepieciešams vairot pūliņus, lai apkarotu noziedznieku tīklus, kuri spekulē uz migrantu sapņiem. Taču, tāpat ir nepieciešams norādīt uz drošākiem ceļiem. Tāpēc ir jācenšas paplašināt likumīgus migrācijas kanālus.”
“Demogrāfiskajai un ekonomiskajai politikai ir jāveic dialogs ar migrāciju politiku,” turpināja Francisks, aicinot vienmēr likt centrā visvājākos. Pāvests rosina veicināt arī “kopīgu un līdzatbildīgu pieeju migrācijas plūsmu pārvaldībai, kas, kā šķiet, vēl vairāk pieaugs nākamajos gados”. Uzrunas noslēgumā Romas bīskaps pamudināja izrādīt tuvību migrantiem un bēgļiem, kuri klauvē pie durvīm un ar klusuma minūti aicināja pieminēt tos, kuri zaudējuši dzīvību.
