Pāvests uzrunā Bila Klintona fonda rīkotā foruma dalībniekus
Inese Šteinerte - Vatikāns
18. septembrī Ņujorkā notikušajā forumā uzrunu teikt bija uzaicināts arī pāvests Francisks. Izmantojot videostraumējuma iespējas un pats tajā brīdī atrodoties vizītē Romas pediatriskajā slimnīcā “Bambino Gesù”, Svētais tēvs atzīmēja, cik svarīgi ir dalīties domās par to, kā labāk dot savu pienesumu kopējā labumā un nepamest visvājākos, to skaitā bērnus.
“Mēs visi zinām, ka dzīvojam laikmetu griežos. Tikai tad, ja būsim vienoti, varēsim iziet labāki. Tikai tad, ja būsim vienoti, varēsim izdziedināt pasauli no tās anonimitātes, kāda ir vienaldzības globalizācija,” teica pāvests. Atzīmējis, ka prezidents Klintons ir uzskaitījis daudzus mūsdienu izaicinājumus, tādus, kā klimata izmaiņas, humanitārā krīze, kas skar migrantus un bēgļus, bērnu aprūpe, Francisks tiem pievienoja “kara vējus, kas pūš uz visu pasauli un ar savu garu vairo” to, ko viņš pats daudzreiz ir nosaucis par fragmentāro trešo pasaules karu. “Ir nepieciešama kopējas atbildības uzņemšanās,” norādīja pāvests.
Svētā Pētera pēctecis apgalvoja, ka neviens izaicinājums nav pārāk liels, ja to risinām katrs ar savu personīgu atgriešanos, ar ieguldījumu, ko varam dot, lai šos izaicinājumus pārvarētu, kā arī, apzinoties, ka visi esam daļa no kopējā likteņa. Nevienam izaicinājumam mēs nevaram stāties pretī vieni paši, bet tikai vienoti, kā brāļi un māsas, kā Dieva bērni. Tāpēc pāvests iedrošināja visus labas gribas cilvēkus – sievietes un vīriešus, nezaudēt drosmi grūtību priekšā. “Grūtības ir daļa no dzīves,” viņš teica, “un labākais veids, kā tās pieveikt, ir vienmēr meklēt kopējo labumu: nekad, nekad vieniem, bet vienmēr kopā”.
Svētais tēvs atzīmēja, ka grūtībās parādās mūsu labākā, vai sliktākā puse, tāpēc izaicinājums ir apkarot egoismu, narcisismu, šķeltniecību ar dāsnumu, pazemību, labāk esot vienotiem, nekā konfliktējot. “Ir laiks meklēt pārmaiņas – pārmaiņas miera un brālīguma labā. Ir laiks apklust ieroču dārdiem. Lai atgriežas dialogs, diplomātija. Lai izbeidzas iekarošanas un militārās agresijas plāni. Tāpēc atkārtoju: nē karam! Nē karam! Ir laiks darboties kopā, lai apturētu ekoloģisko katastrofu pirms kļūst par vēlu. Tāpēc 10 gadus pēc enciklikas “Laudato si” esmu vēlējies uzrakstīt jaunu dokumentu,” teica pāvests Bila Klintona fonda rīkotā foruma dalībniekiem.
Romas bīskaps pievērsās arī migrācijas problemātikai. Viņš atgādināja, ka runa nav par skaitļiem, bet gan par dzīviem cilvēkiem – vīriešiem, sievietēm un bērniem. Kad runājam par migrāciju, pāvests aicināja padomāt par bērnu acīm bēgļu nometnēs. “Ir laiks padomāt par vismazākajiem, par bērniem, par viņu izglītību, par viņu aprūpi,” viņš teica.
Francisks pastāstīja, ka netālu no Vatikāna atrodas pediatriskā slimnīca “Bambino Gesù”. Pasaulē tā ir pazīstama kā pontifikālā slimnīca, taču ne jau tāpēc Svētajam tēvam tā ir “unikāla”. “Ir skaidrs, ka mūsu nelielā un tai pašā laikā “lielā” slimnīca, nespēj atrisināt visas pasaules slimo bērnu problēmas. Tomēr, tā vēlas kalpot par zīmi, par liecību, ka ir iespējams vienot zinātniskos pētījumus, kas ir veltīti bērnu veselībai ar nabadzīgo bezmaksas aprūpi,” apliecināja pāvests.
“Zinātne un viesmīlība”. Reti kad ir iespējams savienot šos divus aspektus. Tomēr, kā pastāstīja Francisks, Vatikānā bieži nolaižas helikopteri, kas uz slimnīcu “Bambino Gesù” atved slimos bērnus. Šajos briesmīgajos kara mēnešos, slimnīcā ārstējās vairāk nekā 2000 mazo pacientu, kuri kopā ar vecākiem un tuviniekiem ir atbēguši no Ukrainas.
Pāvests norādīja, ka veselības aizsardzības jomā šodien vairāk nekā jebkad agrāk pirmā un konkrētā tuvākmīlestības forma ir zinātne, spēja ārstēt un tai ir jābūt pieejamai visiem. Uzrunas noslēgumā Francisks aicināja ielāgot, ka “pastāv nedziedināmas slimības, bet nepastāv nedziedināmi bērni”.
