Meklēt

Marseļa. Pāvesta tikšanās ar reliģiju līderiem Marseļa. Pāvesta tikšanās ar reliģiju līderiem  (Vatican Media)

Francisks Marseļā tiekas ar reliģiju līderiem

Marseļa – lielākā Francijas osta Vidusjūras krastos. Diemžēl šī skaistā jūra ir kļuvusi par milzīgu kapsētu, kur daudziem brāļiem un māsām ir atņemtas tiesības pat uz kapa vietu – 22. septembra vakarā, stāvot pie bojāgājušajiem jūrniekiem un migrantiem veltītā pieminekļa, teica pāvests. Tas bija pārdomu un klusuma brīdis kopā ar dažādu reliģiju pārstāvjiem.

Silvija Krivteža - Vatikāns

"Dārgie brāļi un māsas, paldies, ka esat šeit”, sacīja Svētais tēvs. “Mūsu priekšā ir jūra, dzīvības avots, bet šī vieta atgādina par daudzām katastrofām, kas rada ciešanas un nāvi. Mēs esam sapulcējušies, lai pieminētu tos, kuri neizdzīvoja, kuri netika izglābti. Tāpēc nepieradīsim uzskatīt katastrofas par ziņām un nāves gadījumus jūrā par skaitļiem: gluži pretēji, tie ir vārdi, tās ir sejas un stāsti, tās ir pārtrauktas dzīves un iznīcināti sapņi. Es domāju par daudziem brāļiem un māsām, kas noslīka baiļu pārņemti, ierauti dzelmē kopā ar cerībām, ko viņi nesa savās sirdīs. Šādas lielas traģēdijas priekšā ir vajadzīgi nevis vārdi, bet konkrēta rīcība. Tomēr vispirms ir vajadzīgs humānisms: klusums, raudāšana, līdzjūtība un lūgšana. Tagad es aicinu jūs ar klusuma brīdi pieminēt šos mūsu brāļus un māsas".

Pēc īsa klusuma brīža pāvests Francisks, turpinot uzrunu, teica, ka šodien pārāk daudz cilvēku, kuri bēg no konfliktiem, nabadzības un dabas katastrofām, Vidusjūras ūdeņos zaudē iespēju atrast labāku nākotni. Grāmatas "Fratellino" galvenais varonis, pēc apgrūtinoša ceļojuma no Gvinejas uz Eiropu, saka: "Kad tu atrodies jūrā, tu esi kā krustcelēs. Vienā pusē ir dzīvība, otrā - nāve. Citu izeju nav". "Draugi, arī mums priekšā ir krustceles: no vienas puses, brālība, kas nes labestības augļus cilvēku kopienā, no otras puses, vienaldzība, kas ar asinīm sajauc Vidusjūras ūdeņus. Mēs atrodamies civilizācijas krustcelēs. Vai nu cilvēcības un brālības kultūra, vai arī vienaldzības kultūra," atzina Romas bīskaps.

"Mēs nevaram pieļaut, ka pret cilvēkiem izturas kā ar kaulēšanās žetoniem, ieslogot cietumā un nežēlīgi spīdzinot. Mēs ilgāk vairs nevaram mierīgi skatīties uz jūras katastrofām, ko izraisa atbaidoša cilvēku tirdzniecība un vienaldzības fanātisms. Cilvēkus, kuriem draud noslīkšana, kuri pamesti viļņu varā, ir jāglābj! Tas ir cilvēces pienākums, tas ir civilizācijas pienākums!" – uzsvēra Svētais tēvs.

Turpinot pārdomas, pāvests norādīja, ka Debesis mūs svētīs, ja mēs pratīsim rūpēties par vājākajiem uz sauszemes un jūrā, ja pratīsim pārvarēt baiļu un vienaldzības radīto paralīzi, kas ar samta cimdiem rokās notiesā cilvēkus uz nāvi. Citējis Bībeli un vairāku teologu darbus, Francisks skaidroja, ka monoteismā svarīgs ir viesmīlības tikums, Dieva vārdā izrādītā mīlestība pret svešinieku. Tas ir būtiski, ja mēs, tāpat kā mūsu ticības tēvs Ābrahāms, sapņojam par veiksmīgu nākotni, piebilda Vatikāna viesis.

"Kristiešiem ir jābūt par paraugu savstarpējā un brālīgā pieņemšanā. Attiecības starp reliģiskajām grupām bieži vien nav vieglas, un ekstrēmisma ideoloģiskais posts iznīcina kopienu reālo dzīvi. Taču šajā kontekstā es vēlētos atkārtot to, ko rakstīja kāds Dieva vīrs, kurš dzīvoja netālu no šejienes: "Neviens savā sirdī nedrīkst turēt naidu pret savu tuvāko. Jo, kas ienīst kaut vienu cilvēku, tas nebūs drošs Dieva priekšā. Kamēr viņš savā sirdī glabā dusmas, viņa lūgšana netiks uzklausīta".

Marseļa, kurai raksturīgs reliģiskais plurālisms, šodien atrodas krustcelēs: satikties vai atstumt. Paldies jums visiem, kas aizstāvat tikšanās ceļu, paldies par jūsu solidaritāti un konkrēto apņemšanos veicināt cilvēcību un integrāciju. Tas ir brīnišķīgi, ka šeit ir "Marseille-Espérance", starpreliģiskā dialoga institūcija, kas veicina brālību un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Mēs raugāmies uz dialoga pionieriem un lieciniekiem, piemēram, Žilu Īzāku, kurš dzīvoja netālu no šīs pilsētas un kura nāves 60. gadadienu mēs nesen atzīmējām. Jūs esat nākotnes Marseļa. Ejiet uz priekšu, lai šī pilsēta kļūtu par cerības mozaīku Francijai, Eiropai un visai pasaulei! – aicināja pāvests.

Nobeigumā pāvests citēja Davide Sassoli teiktos vārdus Bari, kur norisinājās iepriekšējā sanāksme par Vidusjūras reģionu: "Bagdādē, kalifa Al Mamuna Gudrības namā tikās jūdi, kristieši un musulmaņi, lai lasītu svētās grāmatas un grieķu filozofus. "Šodien mēs visi, gan ticīgie, gan neticīgie, jūtam nepieciešamību atjaunot šo tradīciju, lai nojauktu mūrus, būvētu draudzības tiltus un dotu saturu jaunam humānismam. Brāļi, māsas, stāsimies pretī problēmām kopā, neļausim izdzist cerībai, kopā veidosim miera mozaīku!" – aicināja pāvests.

Pāvesta vizīte Marseļā
22 septembris 2023, 21:51