Pāvests: Evaņģēlija prieks – apustuliskās dedzības avots
Silvija Krivteža - Vatikāns
Svētais Daniels Komboni māca, ka misionāram Kristus un Evaņģēlija dēļ ir jābūt gatavam uz visu, ka ir vajadzīgas drosmīgas dvēseles, kuras būtu gatavas mirt par Āfriku. Viņš rakstīja: "Āfrikāņi ir iekarojuši manu sirdi, kas dzīvo tikai viņiem" un "es miršu ar Āfriku uz lūpām". Daniels Komboni dzīvoja 19. gadsimtā, laikā, ko iezīmēja verdzības posts. Viņš saprata, ka sociālā verdzība sakņojas dziļākā verdzībā, sirds verdzībā, grēka verdzībā, no kuras tikai Kungs var mūs atbrīvot.
Diemžēl verdzība, tāpat kā koloniālisms, nav pagātne, atzina Francisks. Mēs, kristieši, esam aicināti cīnīties pret visām verdzības formām. Svētais Daniels bija apņēmības pilns glābt Āfriku. Viņš centās atjaunot misijas centrus, iesaistot tur dzīvojošos kristiešus. Viņa dedzība dzima no Evaņģēlija prieka. Komboni rakstīja: "Kad cilvēks patiesi mīl Kristu, tad trūkumi, ciešanas un moceklība ir saldums. Tāpēc ir nepieciešams iedegt cilvēkos mīlestību, kuras avots ir Dievs, Kristus mīlestība." Viņš vēlējās, lai misionāri būtu ne tikai dedzīgi, priecīgi un drosmīgi, bet arī svēti, tas ir, brīvi no grēka, pazemīgi. Savā evaņģelizācijas dedzībā viņš nekad nerīkojās vienatnē, bet vienmēr darbojās Baznīcā. "Man ir tikai viena dzīve, ko veltīt šo dvēseļu glābšanai," viņš rakstīja, "un es gribētu, lai man būtu tūkstoš dzīvju, ko veltīt šim mērķim".
Āfrikas misionārs apzinājās verdzības ļaunumu. Diemžēl verdzība, tāpat kā koloniālisms, nav pagātne, atkārtoja Francisks. Āfriku, ko tik ļoti mīlēja Komboni, vēl aizvien plosa daudzi asiņaini konflikti. "Pēc politiskā koloniālisma ir uzliesmojis tikpat paverdzinošs 'ekonomiskais koloniālisms'. Tā ir traģēdija, kuras priekšā attīstītākās pasaules valstis bieži aizver acis, ausis un muti. Pārtrauciet apspiest Āfriku: tā nav raktuve, ko ekspluatēt, vai zeme, ko izlaupīt!" – teica pāvests, citējot šī gada 31. janvārī teikto uzrunu Kongo Demokrātiskās Republikas amatpersonām, diplomātiskā korpusa un sabiedrības pārstāvjiem.
Turpinot katehēzi, Francisks skaidroja, ka Komboni misionārais ceļš nebija viegls. Tolaik daudzi misionāri mira, inficējušies ar dažādām slimībām, jo nepārzināja vietējo realitāti. Tomēr, ja citi pameta Āfriku, tad Komboni palika. Pēc kāda laika, ko pavadīja lūgšanās un pārdomās, viņš sajuta, ka Kungs viņu iedvesmo jaunam evaņģelizācijas veidam, ko viņš apkopoja šādos vārdos: "Glābt Āfriku ar Āfriku" (Raksti, 2741).
Pāvests skaidroja, ka Komboni misionārā dedzība nebija tikai cilvēciskas darbības rezultāts, viņu nevirzīja tikai apņēmība un drosme, nemotivēja tikai tādas vērtības kā brīvība, taisnīgums un miers, viņa apustuliskā dedzība dzima no Evaņģēlija prieka, no Kristus mīlestības. Āfrikas misionāra vēlme bija redzēt dedzīgus, priecīgus un svētus misionārus. Daniela Komboni izpratnē misionāra spēju avots ir mīlestība, jo īpaši dedzība padarīt citu ciešanas par savām, izjust tās uz savas ādas, un būt līdzās saviem brāļiem un māsām.
Francisks teica: "Brāļi un māsas, svētais Daniels liecina par Labā Gana mīlestību, kurš dodas meklēt pazudušos un atdod savu dzīvību par ganāmpulku. Āfrikas apustuļa dedzība bija enerģiska un pravietiska. Savās vēstulēs viņš nemitīgi aicināja savu mīļoto Baznīcu, kas pārāk ilgi bija aizmirsusi Āfriku. Daniela Komboni sapnis ir Baznīca, kas veido kopību ar vēstures krustā sistajiem, lai kopā ar viņiem piedzīvotu augšāmcelšanos. Viņa liecība mudina mūs visus: "Neaizmirstiet nabadzīgos, mīliet viņus, jo viņos ir krustā sistais Jēzus".
"Neaizmirstiet nabadzīgos: pirms es ierados šeit [Svētā Pētera laukumā], man bija tikšanās ar Brazīlijas likumdevējiem, kuri strādā nabadzīgo labā, cenšoties panākt sociālo taisnīgumu. Viņi neaizmirst nabadzīgos, viņi strādā nabadzīgo labā. Es jums saku: neaizmirstiet nabadzīgos, jo tieši viņi būs tie, kas atvērs jums durvis uz Debesīm," piebilda Romas bīskaps.
Tikšanās noslēgumā pāvests Francisks apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus, vecos ļaudis un jaunlaulāto pārus. Svētceļnieku vidū bija vairāku pontifikālo kolēģiju studenti, kuriem Svētais tēvs vēlēja mierīgu un auglīgu garīgās formācijas laiku Romā.
"Šodien mēs svinam svētā Andreja Kima, Paula Čonga un citu korejiešu mocekļu piemiņu. Lai viņu varonīgais piemērs jums ir atbalsts un mierinājums grūtos dzīves brīžos. Šodien es arī aicinu jūs lūgties par Itālijas prezidentu Džordžo Napolitano, kura veselības stāvoklis ir ļoti nopietns: lai viņam, dedzīgam Tēvzemes kalpam, Dievs dāvā mierinājumu. Paliksim vienoti lūgšanā arī par dārgo un nomocīto Ukrainu," aicināja Svētais tēvs.
"Vakar es saņēmu satraucošas ziņas no Kalnu Karabahas Dienvidkaukāzā, kur jau tā kritisko humanitāro situāciju tagad ir saasinājušas jaunas bruņotas sadursmes. Es no sirds aicinu visas konfliktā iesaistītās puses un starptautisko sabiedrību apklusināt ieročus un pielikt visas pūles, lai rastu miermīlīgus risinājumus cilvēku labā," sacīja pāvests Francisks.
