Lai izbeigtu karus, ir vajadzīga "miera uzdrošināšanās"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Šoreiz par tikšanās vietu ir izraudzīta pilsēta, kurā notika vēsturisks fakts – mūra krišana, kas divās daļās sadalīja Vāciju.
“Mūra krišana, kas notika, pateicoties dažādiem faktoriem, daudzu cilvēku drosmei un lūgšanām, atvēra jaunas perspektīvas: brīvību tautām, ģimeņu apvienošanos, kā arī cerību par jaunu mieru pasaulē, kas sekoja pēc aukstā kara,” raksta pāvests Francisks, ar vēstījuma starpniecību uzrunājot tikšanās dalībniekus. Romas bīskaps izsaka nožēlu, ka gadiem ritot, netika celts uz šīs kopīgās cerības pamatiem, bet gan uz personīgām interesēm un uz citu panicināšanu. Tā vietā, lai nojauktu mūrus, tika uzcelti jauni. Diemžēl, ir tikai viens solis no mūra līdz tranšejai. Pāvests norāda, ka šodien karš turpina postīt daudzas pasaules vietas – vairākas teritorijas Āfrikā, Tuvajos Austrumos un citviet pasaulē, kā arī Ukrainu Eiropā, kas pieredz konfliktu, kuram nav iespējams saskatīt beigas un kas sev līdzi nes mirušos, ievainotos, sāpes, izceļošanu, destrukciju.
Svētais tēvs atceras starptautisko lūgšanu par mieru, kas pagājušajā gadā notika Romā, Kolizejā. Toreiz viņš teica: “Saucienu pēc miera nav iespējams apstādināt. Tas paceļas no māšu sirdīm, ir ierakstīts bēgļu sejās, ģimenēs, kam jābēg no mājām, ievainotajos un mirstošajos. Šis klusais kliedziens paceļas pret debesīm. Tas nepazīst maģiskas formulas, lai izietu no konfliktiem, bet tam pieder svētas tiesības piesaukt mieru pieredzēto ciešanu vārdā un tikt uzklausītam. Tas ir pelnījis, lai visi, sākot no valstu vadītājiem, noliecas to uzklausīt ar nopietnību un cieņu. Miera saucienā atskan kara, kas ir visu nabadzību māte, sāpes un briesmas.”
“Šāda scenārija priekšā,” raksta pāvests šī gada tikšanās dalībniekiem Berlīnē, “nedrīkst nolaist rokas… Nepietiek ar reālismu, nepietiek ar politiskiem spriedumiem, nepietiek ar stratēģiskajiem aspektiem, kas ir likti lietā līdz šim; ir vajadzīgs kas vairāk, jo karš turpinās. “Ir vajadzīga “ miera uzdrošināšanās”,” norāda Francisks, paskaidrojot, ka tā ir drosme pagriezt lietas par labu, neraugoties uz šķēršļiem un objektīvajām grūtībām. “Miera uzdrošināšanās” ir pravietojums, kas tiek prasīts no tiem, kuru rokās ir karā ierauto zemju likteņi, no starptautiskās kopienas, no mums visiem, jo īpaši no ticīgajiem vīriešiem un sievietēm, lai viņi piešķir balsi māšu un tēvu raudām, kritušo piedzīvotajām mokām, sagrāves nejēdzībai, nosodot kara ārprātu.
“Jā,” akcentē pāvests, “miera uzdrošināšanās īpašā veidā uzrunā ticīgo sirdsapziņas, pievēršot tās lūgšanai, lai no debesīm piesauktu to, kas šķiet neiespējami uz zemes.” Francisks apliecina, ka neatlaidība ir pirmā uzdrošināšanās forma. Kristus Evaņģēlijā norāda uz “nepieciešamību lūgties vienmēr, nekad nepagurstot” (sal. Lk 18,1). Viņš saka: “Lūdzieties un jums tiks dots, meklējiet un jūs atradīsiet, klauvējiet un jums tiks atvērts” (Lk 11,9).
Pāvests aicina nebaidīties kļūt par “miera ubagotājiem”, vienojoties ar māsām un brāļiem no citām reliģijām un ar visiem tiem, kuri nepadodas konfliktu neizbēgamībai. “Pievienojos jūsu lūgšanai par karu izbeigšanos un no sirds pateicos, par to, ko darāt,” raksta pāvests Berlīnē notiekošās starpreliģiju tikšanās par mieru dalībniekiem. Viņš iedrošina iet uz priekšu, lai pārkāptu neiespējamā mūri, kas uzcelts uz šķietami neapstrīdamiem prātojumiem, uz daudzām sāpēm un gūtajiem ievainojumiem.
“Ir grūti, bet nav neiespējami,” apliecina Francisks. Viņš atzīmē, ka nav neiespējami ticīgajiem, kuri dzīvo no cerības pilnas lūgšanas. Taču, neiespējami nav jābūt arī politiķiem, dažādiem atbildīgajiem, diplomātiem. Savu vēstījumu pāvests noslēdz ar vārdiem: “Turpināsim lūgties par mieru nepagurstot, turpināsim pazemības garā neatlaidīgi klauvēt pie Dieva vienmēr atvērtās sirds durvīm un pie cilvēku durvīm! Lūgsim, lai mums atveras miera ceļi, jo īpaši priekš dārgās un izmocītās Ukrainas! Droši paļausimies, ka Kungs vienmēr uzklausa savu bērnu izmisīgo saucienu! Uzklausi, mūs Kungs!”
