Francisks: nākamais Apustuliskais pamudinājums sauksies "Laudate Deum"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Audiencē Vatikānā bija ieradušies 216 publisko un privāto universitāšu vadītāji. Pirms tam viņi piedalījās Pontifikālajā institūtā “Augustinianum” sarīkotajā konferencē ar nosaukumu “Organizējot cerību” (Organizzando la speranza). Konference bija veltīta vairākiem jautājumiem, ko ir izvirzījuši izglītības darbinieki, piemēram, klimata izmaiņām, migrācijai, atstumšanas kultūras izplatībai.
Pāvests universitāšu rektorus pamudināja būt radošiem jauniešu izglītošanā, sākot no mūsdienu realitātēm un izaicinājumiem. Viņš atzīmēja, ka šodien cilvēce ir nogurusi no nepareizas pieejas dabai, no dabas nepareizas izmantošanas. Tāpēc izskanēja aicinājums veidot sensibilizācijas tīklus. Francisks izteica raizes, ka vairākas universitātes neievēro realitāti, nabadzīgo reālās vajadzības, bet seko abstraktai zinātnei.
Romas bīskaps aicināja meklēt alternatīvas, kas palīdzētu pārvarēt vides krīzi un kā piemēru nosauca saules paneļu izmantošanu, lai nodrošinātu elektrību Pāvila VI zālē un citviet Vatikānā. “Mums ir jābūt ļoti radošiem šajās lietās, lai pasargātu dabu,” teica pāvests. Viņš apliecināja, ka svētā Asīzes Franciska svētkos, 4. oktobrī, iznāks viņa Apustuliskais pamudinājums “Laudate Deum”. Tas būs “skats uz to, kas ir noticis un to, kas ir jādara,” pastāstīja dokumenta autors.
Līdzās vides degradācijai, Svētais tēvs nosodīja arī dzīves apstākļu un vērtību degradāciju, apliecinot, ka šīs abas degradācijas iet roku rokā. Kā vienu no degradācijas formām, viņš izcēla nevienlīdzību, dabas resursu izsmelšanu, kas ved pie cilvēku cieņas “izsmelšanas” un viņu paverdzināšanas.
Šādas situācijas priekšā pāvests aicināja universitāšu rektorus veicināt humāno vērtību un brālīga dialoga ieaudzināšanu studentos, palīdzot viņiem “ienākt politikā” kā “cēlā paaicinājumā”. “Neaizmirsīsim, ka cilvēka personas viscēlākais aicinājums ir politika,” teica Francisks. Viņš aicināja izglītot jauniešus būt par politiķiem šī vārda visplašākajā nozīmē. Tas nenozīmē darboties tikai kādā politiskā partijā, kas ir neliela grupa, bet būt politiski atvērtiem un prast veikt nobriedušu dialogu ar politiskajām grupām. “Politika nav slimība. Manuprāt, tā ir sabiedrības viscēlākais aicinājums, jo tā virza uz priekšu attīstības procesus,” teica Francisks.
Pāvests pievērsās pašreizējai migrācijas krīzei. “Migrācijas krīze Eiropā šodien ir ārkārtīgi smaga, ārkārtīgi nopietna. To nav iespējams atrisināt ar palīdzības organizāciju iejaukšanos. Tas ir humānas un kristīgas dabas jautājums,” uzsvēra Francisks. Viņš kārtējo reizi norādīja, ka “migranti ir jāpieņem, jāpavada, jāveicina viņu cieņa un jāintegrē.” “Tas, kas šodien tiek darīts šeit, Eiropā, ir noziegums, proti, sūtīt viņus atpakaļ, tas ir noziegums. Nevēlos izmantot eufēmismus, bet saku, kā ir,” uzrunājot konferences “Organizējot cerību” dalībniekus, teica pāvests. Universitāšu vadītājus viņš aicināja iemācīt jauniešiem “trīs cilvēciskas valodas”, proti, “galvas, sirds un roku valodu”, “lai viņi iemācās domāt to, ko jūt un ko dara, just to, ko dara un ko domā, un darīt to, ko jūt un ko domā”.
