Pāvests aicina zinātniekus piekopt intelektuālo žēlsirdību
Inese Šteinerte - Vatikāns
Ievērojot sanāksmes nosaukumu “Jaunie zināšanu mācekļi: zinātniskā metode laikmeta pārmaiņās” (Nuovi discepoli della conoscenza: il metodo scientifico nel cambiamento d’epoca), Francisks atzīmē, ka šis ir nozīmīgas intereses temats, kas piedāvā cerības pilnu skatu uz cilvēces nākotni. “Būt par zinātnes vīriem un sievām ir aicinājums un reizē misija, tā ir specifiska intelektuālās žēlsirdības forma,” vēstījumā atzīmē pāvests.
Runājot par intelektuālo žēlsirdību, Francisks piemin vienu no XIX gadsimta ievērojamajām personībām, svēto Antonio Rosmini, kurš apgalvoja, ka patiesību un žēlsirdību vieno būtiska saikne. Patiesības meklējumi un studijas ir neatņemama žēlsirdības kalpojuma daļa. Tajā pašā laikā dzīve un darbība saskaņā ar žēlsirdību cilvēku ved pie aizvien pilnīgākām zināšanām līdz pat atvērtībai pret Dieva dāvanu un ļaušanos tai sevi pārņemt. Tāpēc, kā apgalvoja priesteris no Rovereto, ir nepieciešams glabāt, kontemplēt un meklēt patiesību, nenogurstoši veicinot tās pazīšanu starp cilvēkiem.
Pāvests vēstījumā apgalvo, ka laikmeta pārmaiņās, kurās dzīvojam, intelektuālā žēlsirdība nedrīkst būt ieslēgta zinātnisko pētījumu centros, vai rezervēta tikai tiem, kuri piedalās zinātniskajā darbā, bet tai ir jādzīvina un jāatbalsta atjaunotas tuvības veidošana, kā tas jau norādīts enciklikā “Fratelli tutti” (3-4). Tātad, lai veicinātu jaunu zināšanu kultūru, ir nepieciešams, lai tie, kuri ir iesaistīti zinātniskajos pētījumos, atklāj sava darba vēsturisko atbildību dažādās zinātnes jomās, pārvarot kārdinājumu izolēties īpašās sfērās.
Pāvests norāda, ka intelektuālajai žēlsirdībai cilvēki ir jārosina “domāt lielas domas”. “Zināšanu un mīlestības, ticības un prāta harmoniskā vienotībā var īstenot kultūras un sociālos modeļus, kuri patiešām spētu atbildēt uz savām vajadzībām,” citējot encikliku “Fratelli tutti”, vēstījumā apliecina Francisks. Viņš atgādina, ka jaunās paaudzes ilgojas satikt šāda lieluma zināšanu mācekļus, lai sagatavotos būt par vēstures virzošo spēku un veicinātu stabilas kultūras izaugsmi. Pāvests apgalvo, ka patiesībā un žēlsirdībā ir rodams ceļš uz mieru, un ka patiesības un žēlsirdības apgaismoti pētījumi liks aizvien stiprākus pamatus mierīgas sabiedrības celtniecībai, kas harmoniski tiecas uz savu mērķi, respektējot cilvēku un pateicīgi atbildot uz Dieva dāvanām.
Pāvests dod svētību zinātnieku sanāksmes dalībniekiem, kā arī Teramo diecēzes ticīgajiem, kuri šogad atskatās uz 700 gadiem, kopš mūžībā tika aizsaukts svētais mūks un bīskaps Bernards, kurš ar savu evaņģēlisko un pastorālo dedzību šai zemei ir atstājis visskaistāko mantojumu.
