Francisks atskatās uz vizīti Ungārijā: veidojot tiltus, neaizmirsīsim savas saknes
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Atskatoties uz 30. aprīlī noslēgušās trīs dienu ilgās vizītes galvenajiem etapiem, Francisks pievērsās diviem atslēgas vārdiem: “saknes” un “tilti”. Taču vispirms viņš pateicās Ungārijas valdībai, vietējai Baznīcai un tautai par viņa sirsnīgo uzņemšanu.
Runājot par saknēm, Svētais tēvs teica: “Es devos kā svētceļnieks pie tautas, kuras vēsturi – kā teica svētais Jānis Pāvils II – iezīmēja «daudzi svētie un varoņi, kurus ieskauj pazemīgu un strādīgu cilvēku pūļi». Patiešām, es redzēju daudz vienkāršu un strādīgu ļaužu, kuri ar lepnumu glabā saikni ar savām saknēm. Un starp šīm saknēm (…) vispirms izceļas svētie. Tie ir svētie, kuri atdeva par tautu savu dzīvību, svētie, kuri bija mīlestības Evaņģēlija liecinieki un kuri bija gaisma tumsas brīžos. Daudzi pagātnes svētie šodien mūs mudina pārvarēt sakāves risku un bailes no rītdienas, atceroties, ka Kristus ir mūsu nākotne. Svētie mums atgādina, ka Kristus ir mūsu nākotne”.
Turpinājumā pāvests atgādināja, ka ungāru tautas kristīgās saknes tika pakļautas lieliem pārbaudījumiem. Tās ticība tika pārbaudīta ugunī. Ateistu režīma laikā, 20. gadsimtā, kristieši tika nežēlīgi vajāti un nogalināti. Neskatoties uz to, ka vajātāji mēģināja nogriezt ticības koku, saknes tomēr palika neskartas. Pat ja Baznīca darbojās pagrīdē, tā, pateicoties Evaņģēlija spēkam, bija dzīva un spēcīga. Ungārija piedzīvoja ne tikai komunistu, bet arī nacistu apspiešanas, kuru ietvarā tika iznīcināti daudzi ebreji. “Tomēr šī zvērīgā genocīda laikā”, uzsvēra Francisks, “daudzi izcēlās ar savu pretestību un spēju aizsargāt upurus, un tas bija iespējams tāpēc, ka bija stingras kopā sadzīvošanas saknes”. Viņš piebilda, ka Romā joprojām dzīvo kāda ungāru dzejniece, kura ir izgājusi cauri visiem šiem pārbaudījumiem. Viņu sauc Edīte Bruka. Šī sieviete stāsta jaunajām paaudzēm, ka par ideāliem ir jācīnās. Tieši šodien viņa svin 92. dzimšanas dienu.
Atgriežoties pie sava ceļojuma, pāvests atzina, ka arī mūsdienās brīvība ir apdraudēta. Par to viņš kārtējo reizi pārliecinājās tiekoties ar ungāru jauniešiem un klausoties viņu stāstus, un ar kultūras pasaules pārstāvjiem. Kādā veidā tā ir apdraudēta? To baltiem cimdiem apdraud patēriņa kults. Cilvēks samierinās ar minimumu materiālās labklājības, tiek it kā “anestezēts” un aizmirst pagātni. Taču tad, kad domājam tikai par sevi un darām tikai to, kas patīk, saknes tiek apslāpētas. Tā ir problēma, kas attiecas uz visu Eiropu, kur veltīšanos citiem, jušanos kā kopienai, kuplu ģimeņu veidošanu ir piemeklējusi krīze.
“Visu Eiropu ir piemeklējusi krīze”, uzsvēra Francisks. Tāpēc ir jādomā, kā saglabāt saknes. Jo dziļākas būs saknes, jo labāk zari augs uz augšu un nesīs augļus. Katrs no mums var uzdot jautājumu: Kādas ir manas dzīves vissvarīgākās saknes? Kur es esmu iesakņojies? Vai es glabāju piemiņu?
Otrais atslēgas vārds, kuram pāvests pievērsās savā katehēzes mācībā, bija “tilti”. Budapešta ir slavena ar daudziem tiltiem. Tā izveidojās pirms 150 gadiem, apvienojoties 3 pilsētām. Tilti tās savieno. Par to tika runāts īpaši tikšanās ar Ungārijas valdību laikā. Francisks uzsvēra to, cik svarīgi ir veidot tiltus starp dažādām tautām. Eiropa ir aicināta būt par miera tiltu veidotāju, iekļaut atšķirības un pieņemt to, kurš klauvē pie tās durvīm. Svētais tēvs atzina, ka šajā ziņā ir skaisti, ka daudziem bēgļiem no Ukrainas ir izveidots “humanitārais tilts”. Vizītes laikā viņš tikās ar šiem bēgļiem un varēja apbrīnot arī lielo žēlsirdības tīklu, kāds ir izveidots Baznīcā Ungārijā.
Pāvests norādīja, ka Ungārija tiecas veidot arī “nākotnes tiltus”. Tā ļoti rūpējas par apkārtējo vidi, kā arī veido tiltus starp dažādām paaudzēm. Baznīca ir aicināta veidot tiltus ar mūsdienu cilvēku, jo, sludinot Kristus vēsti, nevar tikai atkārtot pagātni, bet visu laiku ir jāatjaunina pieeja mūsdienu cilvēkiem, lai viņi iepazītu Jēzu. Atminoties tikšanos ar grieķu-katoļu kopienu un Euharistijas svinības Budapeštā, Svētais tēvs minēja tiltu starp ticīgajiem veidošanas lielo nozīmi. Svētdienas Svētajā Misē piedalījās dažādu ritu un konfesiju kristieši, kas Ungārijā darbojas plecu pie pleca. Svarīgi ir veidot harmonijas un vienotības tiltus – viņš piebilda.
Katehēzes noslēgumā Francisks atzina, ka ungāri ļoti godina Vissvētāko Jaunavu Mariju. Maija – Dievmātei veltītā mēneša sākumā – viņš sacīja: “Uzticēsim Ungārijas Karalienei šo dārgo zemi, uzticēsim Miera Karalienei tiltu veidošanu pasaulē, Debesu Karalienei, ko cildinām šajā Lieldienu laikā, uzticēsim savas sirdis, lai tās būtu iesakņotas Dieva mīlestībā”.
Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Svētais tēvs aicināja visus ticīgos maijā lūgties Rožukroni par mieru. Viņš atgādināja savā laikā Fatimā Dievmātes izteikto lūgumu ganiem “katru dienu lūgties Rožukroni par mieru pasaulē un kara izbeigšanos”. “Viņai, mierinājumu nesošajai Mātei un Miera karalienei, uzticēsim nomocītos Ukrainas iedzīvotājus”, sacīja pāvests.
