Pāvests: "Karš ir politikas un cilvēces sakāve"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Francisks aicināja bīskapus raudzīties uz apvārsni, būt pievērstiem vērtībām, kas savā laikā iedvesmoja Eiropas projektu. Viņš pieskārās diviem svarīgiem punktiem, kas atbilst diviem lieliem Eiropas dibinātāju “sapņiem” – vienotības sapnim un miera sapnim.
Eiropas vienotība nevar būt vienveidīga – norādīja Svētais tēvs, runājot par pirmo punktu. Tai jābūt tādai vienotībai, kur tiek cienītas un novērtētas tautu un kultūru, kas to veido, īpatnības. Pietiek padomāt par Eiropas tēviem, kuri piederēja atšķirīgām zemēm un kultūrām. Eiropas bagātība slēpjas dažādu domāšanas un vēsturiskās pieredzes avotu saplūšanā. Svarīgi respektēt to, kas katrai zemei ir oriģināls. Francisks uzsvēra, ka izaicinājums ir tieši šis: vienotība dažādībā. Un tas ir iespējams tad, ja ir stipra iedvesma – viņš norādīja. Pretējā gadījumā virsroku gūst “aparāts”, “tehnokrātiskā paradigma”, taču tas nenes augļus, jo nesavaldzina cilvēku, nepiesaista jaunās paaudzes, neveicina sabiedrības locekļu iesaistīšanos kopīga projekta veidošanā.
Pāvests aicināja klātesošos bīskapus uzdot jautājumu, kādu lomu šī izaicinājuma priekšā spēlē kristīgā iedvesma. Par to, ka sākumā tai bija būtiska nozīme, nav šaubu. Šodien daudz kas ir mainījies. Tāpēc Baznīcas pirmais uzdevums šajā laukā ir tādu cilvēku formācija, kuri, lasot laika zīmes, prastu interpretēt Eiropas projektu mūsdienu vēsturē.
Runājot par otro punktu, Francisks atzīmēja, ka šodien ir vajadzīgi cilvēki, kuri sapņa par vienotu Eiropu vadīti, kalpotu mieram. Pēc Otrā pasaules kara Eiropa piedzīvoja visilgāko miera periodu vēsturē, kamēr citur pasaulē norisinājās dažādi kari. Iepriekšējos gadu desmitos daži kari ievilkās un notiek līdz pat šodienai, kā rezultātā nu jau var runāt par trešo pasaules karu – sacīja pāvests. Karš Ukrainā notiek tuvumā. Tas satricināja mieru Eiropā. Pierobežas zemes uzņem bēgļus. Visas Eiropas tautas sniedz ukraiņiem palīdzību. Cilvēki ir vienoti žēlsirdības darbos, taču tiem vajadzētu būt vienotiem arī miera veicināšanas procesā.
Svētais tēvs atzina, ka tas ir sarežģīts izaicinājums, jo Eiropas Savienības valstis ir ierautas dažādu alianšu veidošanā, tām ir dažādas intereses un stratēģijas. Tomēr visiem vajadzētu skaidri un mērķtiecīgi ievērot vienu principu, proti, karu vairs nevar un nedrīkst uzskatīt par konfliktu risinājumu – uzsvēra pāvests. Ja Eiropas valstis šodien nepiekrīt šim ētiski politiskajam principam, tad tas nozīmē, ka tās ir attālinājušās no sākotnējā sapņa. Ja turpretī tās ir vienotas šajā jautājumā, tad tām ir jāapņemas šo principu īstenot, pieliekot visas pūles, ko pieprasa vēsturiskā situācija, un ņemot vērā visu ar to saistīto sarežģītību. Jo karš ir politikas un cilvēces sakāve.
Uzrunas noslēgumā Francisks norādīja, ka Eiropas Savienības Bīskapu konferenču komisija var un tai ir jādod savs ieguldījums miera labā. Tā ir “tilts” starp Baznīcām Eiropā un Eiropas Savienības institūcijām. Tās misija ir veidot attiecības un veicināt satikšanos un dialogu. Un tas jau nozīmē darbošanos miera labā. Pāvests piebilda, ka ir vajadzīga arī tālredzība un radošums.
Par Eiropas Savienības Bīskapu konferenču komisijas rīkoto saietu stāsta bīskaps Andris Kravalis:
