Francisks: "Karš ir politikas izgāšanās"

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Skaidrojot, kas ir karš, pāvests teica:

“Karš ir politikas izgāšanās. Tas barojas no indes, kas otru uztver kā ienaidnieku. Karš mums taustāmā veidā liek pieskarties bruņošanās sacensības un ieroču izmantošanas konfliktu risināšanā absurdam.”

Pāvests uzsvēra, ka ir nepieciešama labāka politika, izglītošana mieram un “cits karš, proti, iekšējs karš, karš pret sevi, lai strādātu miera labā”. Kāpēc politikai šodien nav laba slava? Kā cēloni Francisks nosauca korupciju un to, ka politika ir tālu no cilvēku reālās dzīves un nav efektīva. Lūk, politikas raksturojums pāvesta skatījumā:

“Cilvēki ir tie, kas var izmantot citādu pieeju. To mēs redzam vietējās pārvaldēs: viena lieta ir pieejams pilsētas mērs, cita lieta – nepieejams. Viena lieta ir politika, kur tiek uzklausīta realitāte, uzklausīti nabadzīgie, otra lieta ir politika, kas ieslēgta pilīs. Tā ir atšķaidīta politika.”

Francisks aplūkoja divus Svētajos Rakstos minētus piemērus. Viens attiecas uz ķēniņu Akabu, kurš “pārstāv vissliktāko politikas piemēru”. Viņš sev nodrošina telpu, atbrīvojoties no citiem. Akabam interesē nevis kopīgais labums, bet personīgais, un tā apmierināšanai viņš izmanto jebkuru līdzekli. Ķēniņš grib paplašināt savu dārzu, piesavinoties to, kas pieder Nabotam, kurš negrib savu īpašumu pārdot. Nabots tiek nogalināts un Akabs panāk to, ko vēlas. Pāvests teica:

“Politika, kas varu izmanto, lai uzkundzētos, nevis, lai kalpotu, nav spējīga uzņemties rūpes, tā bradā nabagus, ļaunprātīgi izmanto zemi un konfliktus risina ar karu. Tā neprot veikt dialogu.”

Svētais tēvs pievērsās labas politikas piemēram. Tādu mums rāda Jāzeps, Jēkaba dēls, kuru viņa brāļi pārdeva par vergu. Jāzeps tika aizvests uz Ēģipti un pēc dažādiem piedzīvojumiem, viņš nonāca kalpošanā pie faraona, kurš tam uzticēja administratīvus pienākumus. Pāvests lika uzsvaru uz to, ka Jāzeps, kurš personīgi izcieta netaisnību, nemeklē personīgo, bet visas tautas labumu. “Viņš ir miera kaldinātājs, kurš veido attiecības, kas spēj atjaunināt sabiedrību,” norādīja Francisks.

Pāvests piebilda, ka politikā svarīgi ir “maigums un auglīgums”, proti, “mīlestība, kas ir tuva un konkrēta”. Tas nozīmē “ļaut sevi aizkustināt mazajiem, vājākajiem, nabadzīgākajiem”. Šī mīlestība nozīmē arī “dalīšanos, kas sastāv no dialogiem, uzticības, sapratnes, uzklausīšanas, dāvātā laika, no tūlītējām un neatliktām atbildēm.” Francisks precizēja, ka tas nozīmē “raudzīties nākotnē un ieguldīt nākamajās paaudzēs, uzsākt procesus, nevis aizņemt telpu”.

Noslēgumā pāvests aicināja sociālpolitiskā projekta “Progetto Policoro” jauniešus pievērst uzmanību tam, ko darīt ir aicināts labs politiķis:

“Lai jūsu rūpes nav pievērstas vēlēšanu iznākumam, vai personīgajam labumam, bet gan cilvēku iesaistīšanai, dažādu uzņemšanos veicināšanai, sapņu attīstīšanai, skaistuma izjūtas radīšanai par piederību kopienai. Piedalīšanās ir balzāms uz demokrātijas brūcēm. Aicinu jūs dot savu ieguldījumu, piedalīties un aicināt piedalīties savus vienaudžus, vienmēr to darīt ar mērķi kalpot. Politiķis ir kalps.”