Meklēt

Pāvests apmeklē Svētās Annas ezeru Pāvests apmeklē Svētās Annas ezeru 

Kanāda: pāvests veic svētceļojumu uz "Lac Sainte Anne"

Turpinās pāvesta Franciska vizīte Kanādā. 26. jūlija pēcpusdienā plkst. 16.00 pēc vietējā jeb pulksten vienos naktī pēc Latvijas laika Vatikāna viesis devās uz Svētās Annas ezeru, kas atrodas 72 km attālumā no Edmontonas. Tas ir liels, sekls ezers, kur katru gadu ierodas tūkstošiem cilvēku, lai lūgtos un iegremdētos tā svētajos ūdeņos.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Laika gaitā šis ezers saukts gan par Dieva, gan Svētā Gara ezeru. 1842. gadā misionārs Žans Batista Tibolts to nosauca par Svētās Annas ezeru. Divus gadus vēlāk ezera krastos tika uzcelta maza kapela, kurā pastorālo aprūpi veica tēvs Alberts Lokombē un tēvs Renē Remas, aizsākot Marijas bezvainīgās ieņemšanas oblātu misionāru kalpojumu, kas turpinās vēl šodien. Divdesmitā gadsimta sākumā nodegušās kapelas vietā ir uzcelta jauna baznīca, ko 2010. gadā iesvētīja Edmontonas arhibīskaps Ričards Smits.

Daudziem atmiņā paliks skats ar pāvestu Francisku ratiņkrēslā, iegrimušu pārdomās un lūgšanā pie Svētās Annas ezera ūdeņiem, un Kanādas pamatiedzīvotāju katoļiem adresēti mierinājuma vārdi. Svētais tēvs nolasīja svētības lūgšanu pār ezera ūdeņiem, kā arī svētīja četrus "kardinālos punktus", kas ir svarīgi Kanādas iezemiešu tautu kultūrai.

Dārgie brāļi un māsas, âba-wash-did! Tansi! Oki!

"Es priecājos, ka esmu svētceļnieks kopā ar jums un jūsu vidū. Šajās dienās, īpaši šodien, mani aizkustināja bungu skaņas, kas mani pavada, lai kur es arī ietu. Man šķiet, ka bungu skaņās atbalsojas daudzu cilvēku siržu puksti, siržu, kas cauri gadsimtiem ir pukstējušas šī ezera krastā; atbalsojas daudzu svētceļnieku siržu puksti, kuri gāja kopā uz "Dieva ezeru". Šeit patiešām var sajust kopīgo svētceļnieku ritmu, dzirdēt paaudžu soļus, kas devušās pretim Kungam, lai piedzīvotu Viņa dziedinošo darbību. Cik daudzas izslāpušas, nogurušas un dzīves nastu nospiestas sirdis šajos ūdeņos ir atradušas mierinājumu un spēku doties uz priekšu! Tomēr šeit, iegremdēti radīšanas darbā, mēs varam saklausīt arī citu ritmu – mātes zemes ritmu. Un tāpat kā bērna sirdspuksti, kas sākas mātes klēpī, un ir saskaņoti ar viņas sirdsdarbību, tā arī mums, lai kļūtu par cilvēkiem, savas dzīves ritmu ir jāsaskaņo ar radības ritmu, kas dod mums dzīvību. Šādā veidā mēs atkal ejam pie mūsu dzīves avotiem: pie Dieva, pie vecākiem un svētās Annas dienā arī pie mūsu vecvecākiem, kurus es sveicu ar lielu mīlestību," sacīja pāvests.

"Šodien mēs stāvam šeit, klusumā kontemplējot šī ezera ūdeņus. Tas palīdz mums atgriezties pie ticības avota, ļauj mums veikt garīgu svētceļojumu uz svētajām vietām, iztēloties Jēzu, kurš māca ļaudis Galilejas ezera krastā. Tur Viņš paaicināja apustuļus, atklāja Kalna svētības, pastāstīja daudzas līdzības, veica neskaitāmus brīnumus. Evaņģēlists Matejs norāda, ka ezers bija "pagānu Galilejas" sirds, nomaļa tirdzniecības vieta, kur pulcējās dažādu tautību, reliģiju un kultūru pārstāvji. Ezera krastā tikās zvejnieki un muitnieki, karavīri un vergi, farizeji un nabagi, dažādu sociālo šķiru pārstāvji. Tieši šajā vietā Jēzus sludināja Dieva valstību visiem, kas tur bija ieradušies. Dievs izvēlējās šo vietu, lai pasaulei paziņotu revolucionāro vēsti: "Mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, lai jūs būtu Dieva bērni, Tēva bērni, kas liek saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem" (sal. Mt 5, 38-48).

"Tāpēc šis ezers ir kļuvis par brālības sludināšanas vietu, par revolūcijas vietu, kur nav mirušo un cietušo, par mīlestības civilizācijas vietu", sacīja pāvests. "Šī ezera krastos bungu skaņas vieno dažādas tautas, atgādinot, ka brālība ir patiesa tikai tad, kad apvieno tos, kas ir tālu viens no otra, kad vienotības vēsts, ko Debesis sūta uz zemi, nebaidās no atšķirībām un aicina uz kopību, uz kopīga ceļa sākšanu, jo mēs visi esam svētceļnieki".

"Dārgie brāļi un māsas, kuri nākat pie šiem ūdeņiem. Ko mēs varam smelt? Pravietis Ezehiels atkārto, ka ūdens, kas izplūst no svētnīcas, dāvā Dieva tautai dzīvību un to dziedina". Pāvests uzsvēra, ka viņš apliecina cieņu visām vecmāmiņām, kuru sirdis ir avots, no kura izplūst ticības ūdens un kas veldzē savu bērnu un mazbērnu sirdis. Viņš pieminēja arī savu vecmāmiņu, no kuras iemācījies lūgties un sludināt Evaņģēliju. "Tiem, kuriem mājās un ģimenēs ir cienījama vecuma cilvēki, es vēlos teikt: jums pieder dārgums!" Francisks norādīja uz sieviešu svarīgo lomu vietējo katoļu kopienās.

“Brāļi, māsas, mums visiem ir vajadzīga Jēzus – dvēseles un miesas ārsta – dziedināšana. Kungs, tāpat kā tie, kas bija sapulcējušies Galilejas ezera krastā, nebaidījās skaļi lūgt Tavu palīdzību, tā arī mēs šovakar nākam pie Tevis ar savu ciešanu nastu. Mēs nesam Tev savas bēdas un nogurumu, traumas, ko radījusi vardarbība, no kuras cietuši iezemiešu tautu brāļi un māsas. Šajā svētlaimīgajā vietā, kur valda harmonija un miers, mēs gribam Tev pastāstīt par savas vēstures disharmoniju, kolonizācijas briesmīgajām sekām, daudzu ģimeņu, vecvecāku un bērnu neizmērojamajām sāpēm. Palīdzi mums dziedēt mūsu brūces. Mēs zinām, ka tas no mums pieprasa apņēmību, rūpes un konkrētu rīcību, bet mēs arī zinām, ka to nevaram izdarīt vieni paši. Mēs uzticam sevi un savas ģimenes Tev un Tavas Mātes un vecmāmiņas aizbildniecībai.”

27 jūlijs 2022, 10:33