Pāvests aicina rast atrisinājumu kara traģēdijai Sīrijā

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvests atzina, ka mums ir vajadzīga svēto Pētera un Pāvila un citu ticības mocekļu aizbildniecība, lai laikā, kad daudzi jūtas aizvien vientuļāki un trauslākie tiek atstāti novārtā, kristiešiem pietiktu drosmes būt par kristus vārda lieciniekiem. Apustuļi un mocekļi par uzticību Kungam Jēzum samaksāja ar savu dzīvību.

Pat ja pēdējo mēnešu traģiskie notikumi liek mums vērst savu skatienu uz Austrumeiropu, tomēr nedrīkstam aizmirst to, kas jau 12 gadus notiek Sīrijā – norādīja Svētais tēvs. Tikšanās laikā viņš atsauca atmiņā 2013. gada 7. septembrī Vatikānā sarīkoto lūgšanas vigīliju par mieru. Tā notika viņa pontifikāta pirmajā gadā. Tai brīdī radās izteiciens: “Mīļotā un nomocītā Sīrija”. Pāvests atgādināja, ka šajā Tuvo Austrumu zemē tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā un ievainoti, miljoniem devušies bēgļu gaitās. Bez tam aizvien nav iespējams sākt atjaunotni.

Francisks atzina, ka viņu aizkustina to sīru jauniešu dzīves stāsti, kuri ierodas Itālijā. Viņi ir pieredzējuši lielas traģēdijas, līdz ar to viņu skatienā var saskatīt lielu cerības trūkumu. Tie nespēj sapņot par nākotni. “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka jauniešu un ģimeņu acīs un sirdīs apdzistu pēdējā cerības dzirksts”, uzsvēra pāvests. “Tāpēc es vēlreiz vēršos ar aicinājumu pie visiem tiem, uz kuru pleciem gulstas atbildība valsts un starptautiskā līmenī, lai Sīrijas traģēdijai tiktu rasts godīgs un taisnīgs atrisinājums”.

Turpinājumā Svētais tēvs mudināja bīskapus būt varonīgiem lieciniekiem, dzīvot savstarpējā vienotībā un veicināt vienotību visu ticīgo starpā. “Es jūs iedrošinu Sinodē gudri izmantot savas kompetences”, viņš sacīja. Izvēloties bīskapus, viņš tos aicināja labi pārdomāt un lūgt Svēto Garu.

Noslēgumā pāvests aicināja klātesošos censties, lai spoži spīdētu Baznīcas vaigs, kuru Kristus atpirka ar savām asinīm. Tāpēc ir jāturas pa gabalu no nesaskaņām,  kurnēšanas un citam cita aprunāšanas. “Ja kāds grib kaut ko otram teikt, lai pasaka to acīs – ar mīlestību, bet acīs”, viņš norādīja, aicinot rīkoties kā īstiem vīriem. Runa ir par brālīgu aizrādījumu. Turpretī runāšana aiz muguras, aprunāšana ir kā tārps, kas saēd Baznīcu. Apustulis Pāvils nebaidījās daudz ko pateikt ļoti tieši gan Jēkabam, gan arī Pēterim. Tādā veidā tika panākta vienotība.