Pāvests aicina lūgties par bojāgājušajiem migrantiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Es ar sāpēm saņēmu ziņu par migrantu traģēdijām Teksasā un Melillā”, 28. jūnijā viņš raksta mikroblogošanas vietnē Twitter. “Kopā lūgsimies par mūsu brāļiem, kuri nomira, tiecoties piepildīt savu cerību pēc labākas dzīves; un [lūgsimies] par mums pašiem, lai Kungs atver mūsu sirdis un lai vairs neatkārtojas šādas nelaimes.”
Sant Antonio, Teksasas štatā, ASV dienvidos, kādas smagās automašīnas piekabē tika atrasti 46 migrantu līķi. Piekabē atradās arī 16 dzīvi migranti, kuri tika aizvesti uz slimnīcu. Tā kā minētajā vietā gaisa temperatūra sniedzās gandrīz līdz 40 grādiem pēc Celsija, tad visticamāk nāves cēlonis varēja būt pārkaršana un dehidratācija. ASV amatpersonas ziņo, ka trīs cilvēki esot aizturēti un notiekot izmeklēšana.
Sant Antonio arhibīskaps Gustavo Garsija Sillers izdeva paziņojumu, kurā raksta: “Mēs lūdzamies par 46 cilvēku dvēselēm, kuri nomira tik nežēlīgā un necilvēcīgā veidā, kā arī pieminam savās lūgšanās 16 izdzīvojušos – 12 pieaugušos un četrus bērnus, viņu ģimenes un visus glābējus, kuri palīdzēja un izglāba dzīvības un kuriem tagad jāstaigā ar atmiņām par šo slaktiņa ainu”. Arhibīskaps aicina savus ticīgos vienoties solidaritātē, uzsverot, ka šie brāļi un māsas ir viņu ģimenes locekļi.
Savukārt Spānijas bīskapi aicina pieņemt humānākus mērus migrācijas krīzes jautājumā. Piektdien, 24. jūnijā, pie Marokas pilsētas Nadoras gāja bojā 23 migranti, kuri mēģināja iekļūt Spānijā. Dzīvību zaudēja arī divi policisti. Bīskapi pauž sāpes par to, ka cilvēki gāja bojā, un apliecina, ka jūt līdzi ievainotajiem, kā arī izsaka cerību, ka valdības veiks izmeklēšanu un darīs visu iespējamo, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos. Viņi atgādina, ka migranti cenšas nokļūt Eiropā, jo bēg no kara un bada. Viņu stāvokli vēl vairāk pasliktinājušas Ukrainā notiekošā kara sekas, sausums un likstas, ko izraisījušas klimata pārmaiņas – norādīts Spānijas Bīskapu konferences izdotajā paziņojumā. Viņi atgādina, ka ir jāizvairās no sašaurinātas un demagoģiskas pieejas šai problēmai, un aicina to risināt Baznīcas sociālās mācības gaismā.
