Pāvests: ģimene ir vieta, kur iemācās mīlēt un iziet no sevis
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Visi grib būt brīvi, neierobežoti un tiekas tikt vaļā no jebkāda veida “nebrīves”: kultūras, sociālās vai ekonomiskās nebrīvas – atzina pāvests. Tomēr daudziem cilvēkiem pietrūkst vissvarīgākās, proti, iekšējās brīvības.
Īsta brīvība pastāv mīlestībā
Apustulis Pāvils Vēstulē galatiešiem norāda, ka brīvība ir dāvana, un apgalvo: “Kristus mūs ir atbrīvojis brīvībai” (5, 1). Mēs visi nākam pasaulē ar dažādiem ierobežojumiem – iekšējiem un ārējiem, un īpaši ar noslieci uz egoismu, tas ir, mēs tiecamies izvirzīt visa centrā sevi un savas intereses. Taču Kristus mūs atbrīvoja no šīs verdzības – uzsvēra Francisks. Brīvība, ko Viņš nopelnīja mums ar savām asinīm, ir visa vērsta uz mīlestību, lai mēs nevis dotu vaļu miesai, bet kalpotu cits citam mīlestībā (sal. Gal 5, 13).
Uzrunājot laulātos, pāvests atzina, ka viņi, veidojot ģimeni, ar Kristus žēlastības palīdzību pieņēma drosmīgu lēmumu, proti, nevis lai izmantotu savu brīvību sev, bet mīlētu cilvēkus, ko Dievs tiem nolika blakus. “Tā vietā, lai dzīvotu kā ‘salas’, jūs nodevāt sevi ‘kalpošanai cits citam’”, viņš sacīja, uzsverot, ka tieši tādā veidā ģimenē tiek izdzīvota brīvība. “Mīlestība ir satikšanās, dalīšanās, iziešanas no sevis vieta, lai pieņemtu otru un būtu viņam līdzās. Tā ir pirmā vieta, kur mēs iemācāmies mīlēt”, skaidroja pāvests.
Aizstāvēt ģimeni
Viņš atzina, ka pat ja mēs to ar pārliecību apgalvojam, tomēr labi zinām, ka reāli ne vienmēr tas tā ir. Tam ir dažādi iemesli, un arī dažādas ir situācijas. Un tieši kamēr mēs apliecinām ģimenes skaistumu, mēs vairāk nekā jebkad agrāk jūtam, ka mums ir jāaizstāv ģimene. Nepieļausim, ka to saindētu egoisms, individuālisms, vienaldzības un “atkritumu” kultūra, un ka tādā veidā tā pazaudētu savu “DNS”, kas ir pieņemšana un kalpošanas gars – mudināja pāvests.
Balstoties uz Svētajiem Rakstiem, Francisks aplūkoja attiecības starp praviešiem Eliju un Elizeju, tādā veidā sniedzot pamācību mūsdienu ģimenēm. Attiecības starp šiem praviešiem mūs vedina domāt par saikni starp paaudzēm – viņš norādīja. Elijs kādā krīzes un baiļu par nākotni brīdī saņem no Dieva pavēli svaidīt Elizeju par savu pēcteci. Dievs liek Elijam saprast, ka pasaule ar viņu nebeidzas un pavēl nodot tālāk misiju citam. Elijs uzmet uz Elizeja pleciem savu mēteli un no tā brīža māceklis ieņem sava mācītāja vietu, lai turpinātu pravieša kalpojumu Izraēlī. Tādā veidā Dievs apliecina, ka uzticas jaunietim Elizejam.
Palīdzēt jauniešiem pieņemt savu aicinājumu
Dievs mīl jauniešus, taču Viņš tos nepasargā no katra riska, izaicinājuma un ciešanām – sacīja pāvests. Dievs nebaiļojas un neaizsargā tos pārspīlētā veidā. Tieši pretēji, Viņš uzticas jauniešiem un aicina tos sasniegt savas dzīves un misijas virsotnes.
Vēršoties pie vecākiem, Francisks atgādināja, ka Dieva Vārds mums parāda ceļu. Viņš māca, ka mums nav jāsargā bērni no katras vismazākās neērtības vai ciešanām, bet jātiecas nodot viņiem dzīves kaisli, iedegt viņos vēlēšanos atrast savu aicinājumu un plaši atvērtām rokām pieņemt viņiem Dieva paredzēto misiju. Tad viņiem pietiks spēka stāties pretī visām dzīves grūtībām un tās pārvarēt.
Atgriežoties pie Lūkasa evaņģēlija, kur tiek runāts par to, ka Jēzus dodas ceļā uz Jeruzalemi (sal. 9, 51), pāvests uzsvēra to, cik labi Kristus apzinājās, ka tā bija Viņa misija, un kā Viņš to pieņēma. “Tas, kas notika ar Jēzu Samarijā, notiek katrā kristīgajā aicinājumā, tai skaitā, ģimenes aicinājumā”, viņš sacīja. “Dažreiz ir jāuzņemas pretestības, noslēgšanās, pārpratumi, kas paiet no cilvēka sirds, un ar Kristus žēlastību tie jāpārvērš otra pieņemšanā, nesavtīgā mīlestībā”.
Ceļš kopā ar Dievu ir dinamisks
Minētā Evaņģēlija fragmenta turpinājumā Jēzus atgādina, ka “lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Viņam nav kur galvu nolikt” (Lk 9, 58). Sekot Jēzum nozīmē vienmēr būt kustībā – skaidroja Svētais tēvs. Ceļš kopā ar Dievu ir dinamisks un neparedzams. Tas attiecas arī uz laulātajiem. “Arī jūs, atbildot aicinājumam uz laulību un ģimeni, atstājāt savu «ligzdu» un iesākāt ceļojumu”, viņš sacīja. Cita starpā Francisks vecākiem atgādināja, lai viņi nepārspīlētu, rūpējoties un sargājot savus bērnus. Viņš ar smaidu pieminēja tās ģimenes, kurās dēls gribētu apprecēties, bet nespēj, jo vēl 37 gadu vecumā mamma gludina viņam kreklu.
Jēzus aicina mācekļus “neskatīties atpakaļ” (sal. Lk 5, 61-62). Viņš grib, lai mēs neapraudātu savu pagātni, neskatītos uz to ar nostaļģiju, nekārotu pēc agrākās “brīvības”, bet būtu atvērti Dieva aicinājuma novitātei. Arī tad, kad Jēzus aicina laulāties un veidot ģimeni, Viņš prasa, lai mēs skatītos uz priekšu, un Viņš pats vienmēr mums iet pa priekšu, rādot mums mīlestības un kalpošanas priekšzīmi. Kas Viņam seko, nepaliek vīlies – atgādināja pāvests.
Baznīca pārsvarā sastāv no ģimenēm
Noslēgumā viņš atzina, ka laulības ceļš nav viegls, tajā nākas piedzīvot tumšus brīžus, grūtības, un var likties, ka viss ir beidzies. Visas ģimenes piedzīvo grūtības un krīzes. Francisks atgādināja, lai mēs šādos brīžos neizvēlētos vieglāko ceļu un “nebēgtu atpakaļ pie mammas”, bet turpinātu iet uz priekšu, no jauna atklātu mīlestību, atgūtu sākotnējo dzirksti, izlēmīgi atkal nostātos uz ģimenes mīlestības ceļa, daloties ar visiem ģimenes locekļiem šī aicinājuma priekā. “Mīlestība, tai skaitā ģimenes mīlestība, attīrās un nostiprinās, kad tā tiek dāvāta”, teica pāvests. “Baznīca ir ar jums, Baznīca ir jūsos! Baznīca patiešām piedzima no Ģimenes, no Nācaretes Ģimenes, un pārsvarā sastāv no ģimenēm. Lai Kungs jums palīdz ik dienas saglabāt vienotību, mieru, prieku un palikt neatlaidīgiem arī grūtos brīžos (…), un visiem apliecināt, ka Dievs ir mīlestība”.
