Francisks tiekas ar sīru-malabariešu katoļu rita jauniešiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Šie indiešu jaunieši mūžīgajā pilsētā bija ieradušies no diasporas zemēm. Indiju evaņģelizēja apustulis Toms. Šogad, saskaņā ar tradīciju, aprit 1950 gadi kopš viņa moceklības.
Uzrunājot indiešu izcelsmes jauniešus, pāvests atzīmēja, ka visi jaunieši bez izņēmuma alkst pēc īstas, skaistas un lielas mīlestības. Tā ir mīlestība, ko mums atklāj Jēzus, un ko svētais Pāvils sauc par pacietīgu un laipnu. Tā nedzenas pēc sava labuma..., bet priecājas par patiesību. (sal. 1 Kor 13,4-6). Francisks aicināja jaunos indiešus atklāt mīlestības liecības, ko ir atstājuši visu laiku svētie un svētās. Viņi apliecina, ka kristietība nesastāv no aizliegumu sērijas, kas noslāpē vēlēšanos pēc laimes, bet gan no tādas dzīves plāna, kas spēj piepildīt sirdi. “Nebaidieties pretoties pret plaši izplatīto tendenci sarucināt mīlestību līdz kaut kam banālam, bez skaistuma, bez kopā būšanas, bez laimes un atbildības,” iedrošināja pāvests. Viņš paskaidroja, ka tas notiek tad, kad citus izmantojam kā objektus saviem egoistiskiem mērķiem. Tad tiek salauztas sirdis un paliek skumjas.
Pāvests atgādināja, ka nākamajām Pasaules Jauniešu dienām, kas notiks Lisabonā, izvēlēts temats “Marija cēlās un steigšus devās ceļā” (Lk 1,39). Uzklausījusi eņģeļa pasludināto un atbildējusi ar savu “jā” Dieva aicinājumam kļūt par Pestītāja māti, Marija tūlīt steidzas pie Elizabetes, kura ir sestajā grūtniecības mēnesī. Marija neieslēdzas mājās, domājot par lielo privilēģiju, ko saņēmusi, un par lielajām problēmām, ko tā var sagādāt. Marija neļauj sevi paralizēt lepnībai, vai bailēm. Viņa ceļas un iet, lai pasniegtu palīdzīgu roku gados vecajai radiniecei.
Pāvests jautāja indiešu jauniešiem – sīru-malabariešu katoļu rita piederīgajiem, vai daudziem no viņiem ir vecvecāki, un kādas ir attiecības ar viņiem. “Kamēr atverat savus spārnus vējam, ir svarīgi, ka atklājat savas saknes un saņemat liecību no tiem, kas ir gājuši pirms jums,” uzsvēra Francisks. Viņš aicināja darīt tāpat kā Marija – iet un apmeklēt savus gados vecos radiniekus un saņemt no viņiem gudrību.
Jēzus jauniņā māte labi zināja savas tautas lūgšanas, kurai tās iemācīja vecāki un vecvecāki. “Magnificat” lūgšanā Marija aptver savas tautas ticības mantojumu un izdzied to dziesmā. Tā ir viņas dziesma, bet kopā ar viņu to dzied visa Baznīca. No diasporas atbraukušajiem indiešu jauniešiem pāvests novēlēja, lai arī viņi savu dzīvi var padarīt par slavas dziesmu, par dāvanu visai cilvēcei. “Tāpēc svarīgi ir sakņoties iepriekšējo paaudžu tradīcijā un lūgšanā,” teica Francisks, īpaši atgādinot par sīru-malabariešu rita Baznīcas vēsturi, tās garīgo un liturģisko bagātību, ko vienmēr no jauna atklāt kopā ar saviem bīskapiem un priesteriem.
