Pāvests tiekas ar kamiliāņu kongregācijas ģenerālkapitula locekļiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētā Kamila de Lellis dibinātās kongregācijas harizma ir slimnieku fiziskā un garīgā aprūpe. Laikā, ko iezīmē individuālisms un vienaldzība, daudzi cilvēki jūtas vientuļi un pamesti. Francisks uzrunā kamiliāņiem norādīja, ka kristīgā atbilde neslēpjas nedz bezpalīdzīgā tagadnes konstatēšanā, nedz nostalģiskās vaimanās pēc pagātnes, bet gan tuvākmīlestībā, ko vada uzticība dievišķajai Apredzībai, un kura prot mīlēt savu laiku un pazemīgi liecināt par Evaņģēliju.
Pāvests aicināja kamiliāņus iedvesmoties no kongregācijas dibinātāja piemēra, kurš sevī iemiesoja Labā samarieša stilu. “Šādā dzīves izvēlē ir rodams pagrieziena punkts, lai izietu no aizvērtas pasaules un radītu atvērtu pasauli,” norādīja Francisks. Sekojot svētā Kamila de Lellis piemēram, kongregācijas brāļi var raudzīties uz ciešanām, slimībām un nāvi ar Jēzus acīm. Pāvests rosināja smelties arī no Kalna svētībām, la nestu Labo vēsti nabadzīgajiem un atstumtajiem.
“Neaizmirstiet arī glabāt pirmās mīlestības piemiņu,” reliģiskos, kā jau ierasts, pamudināja Francisks. Tā ir mīlestība, ar kādu Jēzus ir iekarojis šo cilvēku sirdi. Atgriežoties pie šīs pirmās mīlestības saknēm, var no jauna atklāt Dievam konsakrēto personu reliģisko identitāti: pirmo dialogu ar Jēzu un paaicinājumu uz reliģisko dzīvi.
Pāvests aicināja kamiliāņus sadarboties ar lajiem, jo īpaši ar sanitārajiem darbiniekiem, kultivēt savā starpā un ar citiem kopības garīgumu, kas palīdzēs labāk saprast to, ko vēlas Kungs.
